Dūlu nedēļa 2023
Aicinām apmeklēt Dūlu nedēļas pasākumus!
2023. gada Dūlu nedēļa norisināsies no 22. - 28. martam. Šajā nedēļā topošie vecāki aicināti apmeklēt dažādus pasākumus, lekcijas un seminārus, kurus vadīs dūlas un vecmātes dažādās Latvijas vietās, kā arī attālināti.
PLĀNOTIE PASĀKUMI:
22. marts, 18:00 (online) - LIVE Instagram kontā @dulas.lv - "Kas ir dūla?". Sarunu vada un uz jautājumiem atbild dūla un vecmāte Inga Babure
23. marts, 12:00 (online) - LIVE Instagram kontā @spekavieta "Pēcdzemdību izaicinājumi". Vada dūla Kristīne Reikmane , "Spēkavieta".
24. marts, 10:00 (Ķekava) - Klātienes lekcija "Kā efektīvi gatavoties dzemdībām- 7 soļi!". Vada dūla Kristīne Reikmane, "Spēkavieta". Dalība - 25 EUR (parasti 55 EUR). Pieteikšanās, rakstot sms - 28355976, Kristīne.
24. marts, 12:00 (online) - LIVE saruna @dulas.lv Facebook un Instagram kontos - "Pēcdzemdību realitāte jeb kad viss tikai sākas". Piedalās vecmāte un dūla Līna Gotauta, Liepājas reģionālās slimnīcas vecmāte Iveta Beihmane, PEP mamma Elīna Kļaviņa.
24. marts, 19:00 (online) - Zoom lekcija "Mammas loma un pārējo atbalsts grūtniecībā un dzemdībās". Vada dūla Evija Ridūze-Skujiņa, "Gaidību Telpa". Pieteikties šeit.
25. marts, 10:00 (online) - Zoom lekcija "Kas veido pozitīvu dzemdību pieredzi?" Dūla Zīle Dāvidsone, "Elpa dzemdībās". Spied uz pasākuma nosaukumu, lai pievienotos lekcijai.
26. marts, 11:00-13:00 (Sigulda) - Rebozo lakatu meistarklase "Rebozo pielietojums gaidībās, dzemdībās un pēcdzemdību laikā". Norises vieta - Siguldā, J.Poruka ielā 11. Pieteikšanās, zvanot 29469151 (Līga).
27. marts, 12:00 (online) - LIVE "Kas ir pēcdzemdību depresija, kā to nepiedzīvot un kā atpazīt". Saruna LDA apvienības Instagram kontā @dulas.lv. Vada dūla un vecmāte Inga Babure.
27. marts, 17:00 (Liepāja) - Klātienes tikšanās "Sievietes emocijas grūtniecības un pēcdzemdību laikā". Norises vieta - Siena iela 10, Liepāja. Vada dūlas Inga Vaivode un Ilze Veske. Bezmaksas pasākums. Pieteikšanās, rakstot vai zvanot - 27 737 888.
28. marts, 13:00 (Rīga) - Klātienes saruna ar dūlām "Par dzemdībām bez vardarbības". Norises vieta - "Spēkavietas studija", Āgenskalns, Mārupes iela 9. Vada Linda Lielvārde, Kristīne Reikmane. Pieteikšanās - 28355976 (Samaksa - ziedojums).
28. marts, 17:00 (Valmieras apkaimē) - Klātienas tikšanās Valmieras puses māmiņām "Kā sagatavoties dzemdībām un pēcdzemdību laikam". Piedalīsies sertificētas dūlas, sertificētas zīdīšanas kosultantes Lita Dudele-Krastiņa un Ilze Kuduliņa, un dūla apmācībā, zīdīšanas konsultante Gunita Amoliņa. Pieteikšanās - lita.dudele@gmail.com vai 26677190. Dalība - brīvprātīgs ziedojums.
Dūlu darba statistika 2019.gadā
Atšķirībā no citām dūlu nedēļām, kad pasākumu ietvaros parasti norit dažādas publiskas nodarbības un aktivitātes, šogad tā atzīmēta pieklusināti un rāmi, kā bērniņu gaidot – vairāk sevī vērsti. Dažas dūlu klātienes tikšanās pārceltas uz virtuālo vidi.
Lielākais pieaugums vērojams dūlu atbalstā mammām bērniņa zaudējuma gadījumā (no 4 un 11 gadījumiem attiecīgi 2015. un 2016. gadā līdz 124 atbalsta sniegšanām 2019. gadā).
“Sievietes kļūst apzinātākas (tieši apzinātākas, nevis apzinīgākas) un izvēlas savus pārdzīvojumus uzticēt dūlām. Tas nozīmē, ka viņas labāk atpazīst savas emocijas un savos emocionālajos stāvokļos nepaliek vienas. Protams, ir dzīvesdraugi, bet arī viņi izjūt zaudējuma sajūtas un viņi nevar sniegt tāda veida emocionālo atbalstu, kādu dod dūla, kas palīdz emocijas izreaģēt, kā arī no dažādiem aspektiem palūkoties uz situāciju, vēlāk jau rast resursus, lai dzīvotu tālāk,” skaidro I.Babure.
Tāpat zināms pieaugums vērojams atbalstā dzemdībās, kad bērniņš dzimst priekšlaikus (pēdējos gados kopumā tas sniegts 1-2 gadījumos, 2019. gadā – 8 dzemdībās). Tā sievietēm var būt psiholoģiski izaicinoša pieredze, kur jo īpaši vajadzīgs dūlas atbalsts – gan pašās dzemdībās, gan pēc tam.
Pieaug dūlu atbalstīto dzemdību skaits, kas notiek pēc ķeizargrieziena (jeb VBAC – vaginal birth after cesarean) – no 5 radībām 2015. gadā līdz 13 – 2019. gadā. “Šobrīd notiek paradigmu maiņa un medicīnā arvien vairāk tiek atbalstīta pieeja, ka sieviete, kura piedzīvojusi ķeizargriezienu, gaidot nākamo bērniņu pie konkrētiem nosacījumiem tiek iedrošināta dzemdēt pati. Protams, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens vai varbūt smagu dzemdību pieredze, kas beigusies ar operāciju, jo īpaši vajadzīgs atbalsts un gatavošanās pēcķeizara dzemdībām. Novēroju, ka šobrīd sievietes vairāk notic savai varēšanai, veido dziļāku saikni ar bērnu un savu ķermeni, tāpēc, atbilstoši arī gatavojoties un labvēlīgi sakrītot medicīniskiem aspektiem, ir sievietes, kas pēc ķeizargrieziena dzemdē pašas, vai vismaz uzsāk dzemdības dabiski, lai kā risinājumu tomēr vēlāk piedzīvotu atkārtotu ķeizargriezienu,” stāsta Inga Babure.
Dūlas daudz iegulda vecāku sagatavošanā dzemdībām, vecāku lomai, zīdīšanai – 2019. gadā sniegtas 981 lekcijas vecākiem gaidību laikā un noritējušas 852 pēcdzemdību nodarbības.
Taču kopumā dūlas atbalsts ir pieejams visos reģionos.
Pašreizējos apstākļos, saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, dūlu nedēļas klātienes pasākumi ir atcelti, bet daži video skatāmi interneta vidē (šobrīd ierakstos). Par tiem var uzzināt Latvijas Dūlu apvienības Facebook lapā.
Šobrīd nav iespējama dūlu dalība dzemdībās stacionāros, arī tēvu dalība pamatā drošības apsvērumu dēļ slimnīcās nav iespējama (izņemot dažas vietas, šī informācija jāmeklē individuāli, jo situācija mainās). Tomēr dūlu atbalsts joprojām ir pieejams, lielākoties attālināti, taču atsevišķās situācijās arī klātienē, atrunājot drošības aspektus.“Gatavojoties dzemdībām un pēcdzemdību periodam ar dūlu, topošie un jaunie vecāki – mammas un tēti izjūt lielāku drošības sajūtu, ir informētāki, spēj atrast iekšējos resursus šiem dzīves notikumiem,” stāsta Latvijas Dūlu apvienības vadītāja.
Mazi darbi ar lielu mīlestību
Dūla Dace: “Sagatavot tam, ka ir dzīve pēc dzemdībām”. 19. martā sākas Dūlu nedēļa
Dūlas Latvijā, kā viņas palīdz
Dūlas atbalsts pagājušajā gadā sniegts 303 grūtniecēm un 895 sievietēm pēcdzemdību periodā
Dūlas atbalsts pagājušajā gadā sniegts 303 grūtniecēm un 895 sievietēm pēcdzemdību periodā.
Pagājušajā gadā dūlas individuālais atbalsts sniegts 303 grūtniecēm, atbalstītas 175 sievietes dzemdību laikā, 895 sievietēm pēcdzemdību periodā, kā arī 6 sievietēm vai pārim sniegts atbalsts bērniņu plānojot.
Dūlas loma dzemdībās
Izrādās dzemdībās var piedalīties ne tikai vecmāte vai ārsts. Arī Latvijā arvien populārāka kļūst dūlu kustība. Kas viņa ir? Kāpēc dzemdējošai sievietei ir vajadzīga dūla?

Konsultē dūla Linda Vītuma
Rakstos dūlas ir minētas jau Senajā Grieķijā. Laikam ejot, dūlu vārds ir bijis gan ļoti zināms, gan pilnībā aizmirsts. Mūsdienās dūlas ir populāras ASV, zināmas Eiropā un parādījušās arī Latvijā.
Vēl nesen nebijām dzirdējuši vārdu - "dūla". Pirms kāda laikā mulsām, kā īsti to izrunāt - dūla, doula, vai kā citādi. Neziņas laiks ir pagājis, un varam apgalvot - dūlu kustība Latvijā ir sākusies. Tāpēc nebrīnīsimies, ja ar vien biežāk sastapsim sievietes, kuras uz dzemdībām dodas ar dūlu.
Dzemdētāja, vecmāte, ārsts... Katrs no viņiem atšķirīgos veidos ir saistīts ar jaunas dzīvības sagaidīšanu. Un visā šajā jūklī parādās dūla. Kas viņa ir? Kāpēc dūlu vajag sievietei?
Klausies raidījumu par dūlām, PEP mammām un zīdīšanas konsultantiem
Latvijas radio 1 raidījumā "Ģimenes Studija" arhīvā var klausīties 2013. gada 8. janvāra raidījumu, kurā piedalījās dūla Linda Rozenbaha, PEP mamma Solvita un zīdīšanas konsultante Sandra Lase.
Kāpēc Linda salīdzina dūlu ar pirtnieku, klausies raidījumā šeit http://www.latvijasradio.lv/program/1/2013/01/20130108.htm (klikšķinot uz laika 15:06).Dūlas - raksts portālā calis.lv
Lauras Šūlmeisteres foto , http://www.laurasulmeistere.blogspot.com
Jau 2007. gadā Cālis.lv foruma diskusijā ‹‹Kas var nākt līdzi uz dzemdībām?›› dalībnieces pieminēja tādu jēdzienu kā ‹‹dūla››, rakstot: ‹‹Vispār interesanti, kā tas Latvijā attīstīsies. Droši vien, ka vispirms tur, augšā (medicīnas likumdošanas un izglītības līmenī), jāmainās izpratnei par vecmātes pienākumiem un lomu, tad mainīsies hierarhija un tikai tad oficiāli varētu būt runa par dūlām, jo domāju, ka daudzi ārsti pēc būtības varētu neredzēt atšķirību starp dūlu un vecmāti.››
Par to, kas pa šo laiku mainījies un kā dūlu kustība attīstījusies, stāsta Linda Rozenbaha – Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja.