Līga Vasara: Dzemdē kā Dieviete jeb stāsts par dzemdību pozām

Guļus poza dzemdībās nav rekomendējama nevienā dzemdību posmā, taču joprojām to diezgan naski piedāvā izmantot dzemdniecības iestādēs. Kāpēc šī poza vispār ieviesta un kāpēc no tās neatsakās,dzemdības-Liz-Henry raksta dūla Līga Vasara.

Izrakumos tagadējās Itālijas teritorijā gandrīz akls arheoloģijas students Viljams Nats atradis māla poda lausku, uz kuras attēlota dzemdējoša sieviete. Lauska tika atrasta netālu no kādas etrusku svētnīcas un tiek uzskatīts, ka attēls tapis pirms 2600 gadiem, kas to padara par vecāko līdzīga rakstura attēlu Eiropā. Eksperti spriež, ka, iespējams, attēlā redzama kāda etrusku auglības dieviete. Attēlā viņa redzama ar ķermeņa augšdaļu profilā, bet ķermeņa lejasdaļa redzama pretskatā, ar dzimstošu bērna galvu un pleciem. Attēlu apskatīt un vairāk informācijas varat izlasīt "Ilustrētās Vēstures" 2012. gada janvāra numurā vai šeit.

Dzemdību poza - ietupiens

"Ilustrētajā Vēsturē" minēts, ka sievietes paceltā roka, iespējams, simbolizē sāpes. Iespējams, tam varētu atrast arī vienkāršāku skaidrojumu - sieviete ir pacēlusi rokas, lai kaut kam pieķertos un tādējādi labāk atbrīvotu ķermeņa lejasdaļu. Attēlā redzamā dzemdību poza - ietupiens, ir viena no visbiežāk izmantotajām daudzās tautās. Līdzīgus attēlus var redzēt arī Ainas Mejas Gaskinas grāmatās, kur tās pārpublicētas no Engelmaņa "Labor among primitive peoples" (1883. gads). Engelmanis attēloja ietupienā dzemdējošas sievietes, kuras bija ieķērušās koku zaros, tauvās, atspiedušās pret zemē iedzītu mietu vai iekārušās kaklā vīram.

Arī latvietes radību laikā rīkojās līdzīgi:

Liepa auga pirts priekšā,

Zari līka pirtiņā;

Tur sievām pieķerties

Grūtajā stundiņā.

1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

Grazni auga ābelīte

Pirtes taka maliņā;

Tur pieķērās līgaviņa

Grūtajāsi dieniņās.

363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

Tātad, kopš konkrētās lauskas atrašanas, mēs puslīdz droši varam apgalvot, ka ietupienā sievietes dzemdē jau 2600 gadus. Tas ir gana ērti mammai un mazulim ir vieglāk piedzimt. Kāpēc? Jo palīdz gravitācija un apstāklis, ka šādā pozā mammas iegurņa diametrs ievērojami palielinās.

Jautājums - tad kāpēc šodien, ienākot slimnīcas dzemdību zālē, mēs redzam nevis stieni vai tauvu, kur pieķerties, bet gan ieslīpu kušeti ar kāju balstiem? (Lai gan ne visur - ir arī izņēmumi. Ir pat zinātniski raksti par to, kā mainīt slimnīcas paradumus). Ja ticam nostāstam, tad šādi dzemdējam, jo pozu guļus ar kājām gaisā ierosināja karalis Luijs XIV (ja karaļa teikto var saukt par ierosinājumu... piem. "Es ierosinu, ka Jums derētu nocirst galvu. Ko teiksiet?"). Iemesls? Lai karalis redzētu, kā dzimst viņa bērni, un viņam nevajadzētu pieliekties. Izrādījās, ka mediķiem šī tradīcija patīk. Jo ir ērti (mediķiem, ne jau dzemdētājai).

Guļus poza dzemdībās nav rekomendējama

Tomēr arī mūsdienu mediķi atzīst, ka poza guļus uz muguras nav rekomendējama nevienā dzemdību posmā (skat. "Dzemdniecība" 2009. izdošanas gads). Kāpēc tad nenotiek pārmaiņas (vai, precīzāk sakot, atgriešanās pie tā, ko mūsu senči zināja labāk)? Iespējams, tāpēc, ka mūsdienu dzemdību zālē neredzēju neko, kas mediķim padarītu ērtas dzemdības tupus pozā. Jo stundām tupēt uz ceļiem sievietēm starp kājām uz cietas grīdas... nu, nav ērti.

Tīri cilvēcīgi saprotams, ka vecmātes un ārsti nesteidzas ierosināt: "Vai nevēlaties dzemdēt ietupienā?", jo viņu darba vieta nav aprīkota šādai dzemdību pozai. Tā vietā seko ierosinājums: "Kāpjam uz galda?" Aptaujājot šogad dzemdējušas sievietes, 37 no 39 sievietēm atbildēja, ka dzemdējušas uz dzemdību galda vai gultā uz muguras (pārējās 2 dzemdēja ūdenī). No šīm trīsdesmit septiņām tikai četrām bija piedāvāta un/vai izmēģināta cita poza.

Nākas secināt, ka vienīgā cerība ir pieprasījums - t.i. ja pietiekami daudz klientu (dzemdētāju) vēlēsies dzemdības šādā pozā, pakalpojumu sniedzēji būs spiesti šādu iespēju piedāvāt. Nepieciešamais ieguldījums jau nav tik liels - galvenais būtu matracītis, ko nolikt zem ceļiem ārstei vai vecmātei. Tauvas vai stieņi nav nepieciešami, ja ir kāds cilvēks, kas var atbalstīt dzemdētāju.

Bet, atgriežoties pie etrusku lauskas un sievietes/dievietes ar pacelto roku - ej nu zini, kāpēc viņa to ir pacēlusi. Sievietes ir neizdibināmas. Tomēr gribu novēlēt katrai grūtniecei - dzemdē kā sena etrusku dieviete.

P.S. Pieļauju, ka ir sievietes, kam labāk patīk dzemdēt četrrāpus, guļus uz sāna vai pat guļus uz muguras. Mans aicinājums ir izmēģināt.

Līga Vasara, dūla