Biežākie jautājumi saistībā ar zīdīšanu un barošanu
- Viena krūts lielāka par otru
-
Jautājums: Labdien! Man ir problēma ar kreiso krūti! Man ir mēnesi jauns bērns, pirms tam visu laiku baroju gan ar vienu, gan ar otru krūti + maisījums. Tagad jau veselu nedēļu manu pienu vairs neēd, tikai maisījumu. Jau veselu nedēļu viena krūts ir nežēlīgi liela, otra – galīgi bez piena. Tātad jautājums ir par to, vai tas ir normāli, ka viena krūts ir tik liela, ka piens ir atliku likām, ka nav kur likt, jo mazais neņem, bet es turpinu atslaukt, jo, ja neatslauc kādas 3 stundas, tad iemetas kunkuļi un sāp. Ko iesākt?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Tā var gadīties, ka vienā krūtī piens veidojas vairāk, nekā otrā. Noteikti ir vērts ik pēc laika mēģināt pilno krūti piedāvāt mazulim, jo tieši mazulis ar savu zīšanu var to vislabāk "iztīrīt" no sāpīgajiem sastrēgumiem. Atslaucot noteikti var krūti pamasēt, jo īpaši sāpīgās, sastrēgušās vietas. Par krūts ēdināšanu un tās nozīmi mazulim vairāk vari lasīt šeit http://www.mammamuntetiem.lv/articles/section13/zidainis/1154/zidisana
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
- Mazais atsakās no krūts – ko darīt?
- Lai mammai vairāk pieniņa
- Tējiņas zīdaini,
- Piena krīze?
- Zīdainis atvemj piena maisījumu
- Zīdaiņa barošana ar mātes pienu un maisījumu
- Zīdainītis nekakā
- Vai pretcelulīta kremi ietekmē mātes pienu?
- Piena atslaukšana un uzglabāšana
- Speciālas uzlikas krūtīm
- Vai jaundzimušajam dot padzerties ūdeni
- Kā pareizi būtu jāzīda mazulis?
- Kā pieradināt pie pudelītes?
- Ko drīkst/nedrīkst ēst, barojot ar krūti?
- Bērniņam šķidrs vēders
- Zīdainis atgrūž pienu
-
Jautājums: Gribēju pajautāt, kā cīnīties ar pieniņa atgrūšanu pēc ēšanas? Esmu mēģinājusi gan vairākas reizes celt uz atraudziņu ēdienreizes laikā, gan mēģinājusi neraustīt un necelt uz atraudziņu. Citreiz ir tā, ka pat pēc stundas un vairāk vēl atskrien kaut kas atpakaļ!? Svarā ņemas labi! Un ir reizes, kad neatgrūž nemaz, bet ir reizes, kad liekas - atpakaļ ir atnācis viss!
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Zīdainīši mēdz atgrūst pieniņu, tas ir normāli. Protams, visu skatās kontekstā. Tas, ka bērns labi ņemas sverā jau svarīgākais rādītājs. Ja mazulis arī jūtas apmierināts ar dzīvi, tas arī liecina, ka par atgrūšanu nevajadzētu uztraukties. Iespējams, ka nemaz arī viss nav atnācis atpakaļ - tā tikai izskatās? - arī no neliela daudzuma ēdiens sanāk diezgan liels pleķis... (izmēģiniet ) Lai mazinātu pieniņa atgrūšanu, var parūpēties, lai mazulis neievelk par daudz gaisa. Tas var notikt, piemēram, ja mazulis aizgūtnēm raud un tiek pielikts pie krūts - labāk no sākuma nedaudz nomierināt bez krūts. Gaisu mēdz daudz ieraut arī mazuļi, kuri ilgi guļ un tad, kad pamostas, ir tīīīk izsalkuši, ka dikti jābrēc un sanāk sarīt gaisu. Tad būtu jādomā, vai viņam neēst ātrāk - tā īsti pat nav jāmodina, nereti mazuļi arī pusmiegā gatavi "piesūkties". Arī ilgēdājiem sanāk ierīt vairāk gaisa, ja viņi ēd ilgi, lēni, "aizsapņojoties". : ) Ir mazuļi, kas norij daudz gaisa, jo nepareizi paņem krūti - bet tad, domājams, Tavs mazulis atgrūstu katrā reizē. Ir, protams, atsevišķi gadījumi, kad atgrūšana var liecināt par kādu problēmu. Bet tad parasti ir vēl kāda sūdzība, piemēram, caureja vai otrādi - aizcietējumi, svars nenak klāt, bērns maz čurā vai atgrūstais ir zaļā krāsā.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
- Zīdītāja un klepus sīrups
- Zīdīšana un menstruāciju atsākšanās
- Zīdainim slikta apetīta
- Mazulim ir reta vēdera izeja
- Bērna ēdināšana
- Kā “sadedzināt” pienu krūtīs?
- Sākt piebarot vai tomēr vēl nē?
- D3 vitamīns un bērna vēderasāpes
- Gadu pēc bērna barošanas aizvien tek piens
Droši uzdod arī savus jautājumus, laipni atbildēsim.
Kur un kā rodas piens?

Zinot un saprotot, kur un kā rodas piens, ir vieglāk izprast un iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Izpratne palīdz atrast harmoniju ar sevi un mazuli, un līdz ar to nodrošināt savu bērnu ar pašu labāko barību pasaulē. Ne velti ārsti mazuļa barošanu tikai ar mātes pienu sauc par ekskluzīvo barošanu.
Gaidot bērniņu, sieviete bieži vien aizdomājas - vai man būs piens? Vai tā pietiks? Vislabāk, ja par zīdīšanu tiek runāts ar vecmāti vai dūlu jau gaidību laikā. Šādas sarunas parasti sievieti nomierina un viņa gūst ticību sev, pārliecību, ka izdosies.
Pirmajās dienās pēc dzemdībām, jaunās māmiņas galvenais palīgs visbiežāk ir bērniņa tētis. Viņš var atbalstīt māmiņu apmulsuma brīžos, kad noder racionāls pamatojums un skaidrojums. Tāpēc ceru, ka šī informācija noderēs arī topošajiem tēviem.
Sievietes organisms sāk gatavoties zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Sākot ar 6. - 8. grūtniecības nedēļu krūts audi sāk pārveidoties, izmainās krūšu forma. Krūtis palielinās un mainās to struktūra. Tas notiek dažādu hormonu ietekmē.
Vai viegli būt zīdītājai?
Katrā sievietē - mātē ir zināšanas un prasmes zīdīt savu bērnu. Šī informācija tiek ierakstīta sievietes gēnos jau tad, kad viņa vēl tikai veidojas zem savas mātes sirds. Lai cik neticami tas liktos, māte zina, kā zīdīt savu bērnu. Tas tāpēc, ka māti vada dabiskie instinkti.

Visām sievietēm, kas laidušas pasaulē bērnu, krūtīs veidojas
piens. Tas notiek hormona prolaktīna ietekmē, kas veidojas mātes
smadzeņu hipofīzē. Piena izdalīšanos ietekmē cits hormons -
oksitocīns, kuru mēdz dēvēt par mīlestības hormonu. Tā
koncentrācija organismā pieaug, mātei raugoties uz savu bērnu,
ieelpojot viņa smaržu, sajūtot silto augumiņu, dzirdot bērna raudas
un liekot mazuli pie krūts. Esmu pārliecināta, ka katrā sievietē -
mātē ir zināšanas un prasmes zīdīt savu bērnu. Šī informācija tiek
ierakstīta sievietes gēnos jau tad, kad viņa vēl tikai veidojas zem
savas mātes sirds. Lai cik neticami tas liktos, māte zina, kā zīdīt
savu bērnu. Tas tāpēc, ka māti vada dabiskie instinkti.
Tomēr jārēķinās, ka ilgu laiku dzemdniecībā (pēc sešdesmitajiem
gadiem gan pasaulē, gan Latvijā) ir valdījuši citi uzskati. Ļoti
daudzus gadus dabiskais dzemdību process ir traucēts. Vairāku
paaudžu garumā jaundzimušo bērnu šķiršana no mātes bija norma, bet
zīdīšana nebija modē. Arī mūsdienās dzemdības ne vienmēr noris
dabiskā ceļā. Epidurālā anestēzija, dzemdību patoloģijas,
ķeizargrieziens, mātes un bērna izšķiršana vairāku stundu garumā,
mātes bailes - tie ir faktori, kas apzināti vai neapzināti attālina
mūs no dabiskā dzemdību procesa, līdz ar to traucē darboties mātes
instinktiem. Tāpēc, lai veiksmīgi uzsāktu bērniņa zīdīšanu, nereti
jaunajai māmiņai ir ļoti būtisks tuvinieku un aprūpes darbinieku
atbalsts.