Mammu mūžīgie eņģeļi
Ieelpa un spēcīgā, tembrāli zemā izelpa ar pēdējo spiedienu sava bērna laišanai pasaulē parasti nes sveloši siltu un atvieglojošu nopūtu, sajūtot mazo ķermenīti izslīdam starp kājām un iegulstam rokās. Šeit sākas eiforijas pilns sastapšanās laiks – dabas un likteņa dāvāts piepildījums – katram savādāks un tomēr fizioloģiski līdzīgs, ja vien….
Katrs astotais Latvijas mazulis mirst – grūtniecības laikā,
dzemdībās vai neilgi pēc tām. Saskaņā ar Nacionālā Veselības
dienesta datiem, no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā gadā
vidēji pārtrūkst ap 3300 grūtniecību. Lielākā daļa – līdz 3.
grūtniecības mēnesim, bet ap 170 grūtniecību pārtrūkst no 4. līdz
6. mēnesim, vēl 170 grūtniecības gadā beidzas no 6. līdz 9. mēnesim
vai arī bērns mirst drīz pēc dzemdībām.
Sieviete nezaudē ne augli, ne asins recekli, bet — bērnu. Raksts "Talsu Vēstīs"
Lai gan Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā ik gadu pārtrūkst vidēji 3300 grūtniecību jeb katra septītā astotā, praktizējoša dūla apmācībā Jana Biezā atzīst — mūsu sabiedrībā par grūtniecības laikā agrīni zaudētiem bērniem joprojām nav pieņemts runāt.
«No fizioloģiskā viedokļa daudziem pirmais jautājums ir — vai tas ir bērns? Varbūt tikai auglis? Kurā brīdī bērns kļūst par bērnu? Šie jautājumi daudziem liedz saprast, vai notikušajam ir jāpiešķir nozīme. Bet bērna sirdsdarbību var konstatēt 23. dienā pēc grūtniecības iestāšanās! Sievietē ir dzīvība! Septiņās astoņās nedēļās viņš jau spēj veikt vairākas vienkāršas kustības. Vai tas nav cilvēks? Kurā brīdī tad varētu kalendārā atzīmēt — o, šajā brīdī auglis pārtapa par cilvēku! Tādas dienas nav,» uzsver dūla.