Lai gan Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka no vecākiem neatkarīgu iemeslu dēļ Latvijā ik gadu pārtrūkst vidēji 3300 grūtniecību jeb katra septītā astotā, praktizējoša dūla apmācībā Jana Biezā atzīst — mūsu sabiedrībā par grūtniecības laikā agrīni zaudētiem bērniem joprojām nav pieņemts runāt.

«No fizioloģiskā viedokļa daudziem pirmais jautājums ir — vai tas ir bērns? Varbūt tikai auglis? Kurā brīdī bērns kļūst par bērnu? Šie jautājumi daudziem liedz saprast, vai notikušajam ir jāpiešķir nozīme. Bet bērna sirdsdarbību var konstatēt 23. dienā pēc grūtniecības iestāšanās! Sievietē ir dzīvība! Septiņās astoņās nedēļās viņš jau spēj veikt vairākas vienkāršas kustības. Vai tas nav cilvēks? Kurā brīdī tad varētu kalendārā atzīmēt — o, šajā brīdī auglis pārtapa par  cilvēku! Tādas dienas nav,» uzsver dūla.