Dūlas.lv - Zīdīšana un barošana

Biežākie jautājumi saistībā ar zīdīšanu un barošanu

Wed, 28 Dec 2016 11:53:00 +0000

Atbildes uz biežākajiem jautājumiem saistībā ar zīdīšanu un barošanu.

Viena krūts lielāka par otru: Jautājums: Labdien! Man ir problēma ar kreiso krūti! Man ir mēnesi jauns bērns, pirms tam visu laiku baroju gan ar vienu, gan ar otru krūti + maisījums. Tagad jau veselu nedēļu manu pienu vairs neēd, tikai maisījumu. Jau veselu nedēļu viena krūts ir nežēlīgi liela, otra – galīgi bez piena. Tātad jautājums ir par to, vai tas ir normāli, ka viena krūts ir tik liela, ka piens ir atliku likām, ka nav kur likt, jo mazais neņem, bet es turpinu atslaukt, jo, ja neatslauc kādas 3 stundas, tad iemetas kunkuļi un sāp. Ko iesākt?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Tā var gadīties, ka vienā krūtī piens veidojas vairāk, nekā otrā. Noteikti ir vērts ik pēc laika mēģināt pilno krūti piedāvāt mazulim, jo tieši mazulis ar savu zīšanu var to vislabāk "iztīrīt" no sāpīgajiem sastrēgumiem. Atslaucot noteikti var krūti pamasēt, jo īpaši sāpīgās, sastrēgušās vietas. Par krūts ēdināšanu un tās nozīmi mazulim vairāk vari lasīt šeit http://www.mammamuntetiem.lv/articles/section13/zidainis/1154/zidisana
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Mazais atsakās no krūts – ko darīt?: Jautājums: Sveiki. Esmu tādā kā izmisumā. Jo mazais atsakās ņemt krūti vispār. Kā mēģinu likt pie krūts, tā sākas histēriska raudāšana, mazais sarkans, nosvīdis no raudāšanas un pati arī pārstresojusies esmu un tad nekas cits neatliek kā dot maisījumu. Pats trakākais ir tas, ka mazulītim ir tikai 2.5 mēneši un uzskatu, ka mans pieniņš viņam ir vajadzīgs, bet nezinu, kā panākt, lai mazais ņemtu krūti un ēstu... Vai tur var k-ko darīt vai arī man vairs nav cerību, ka pati varēšu barot?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Jums noteikti ir cerība! Iesaku Jums sazināties ar kādu krūts ēdināšanas konsultantu, kurš varētu pie Jums atbraukt uz mājām. Klātienē Jūs varētu mēģināt rast risinājumu. Krūts ēdināšanas konsultantu koordinātes var noskaidrot te: http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=348 un http://www.zidit.lv/specialisti/. 2 - 3 mēneši ir tas vecums, kad mazajam mainās vajadzība pēc mammas piena - šī vajadzība būtiski palielinās. Un tas ir arī laiks, kurā starp mammu un mazo uz brīdi var veidoties "nesaprašanās". Tādēļ šo laiku mēdz saukt par "piena krīzi". Noteikti iesaku uz šo laiku mazuli likt pie krūts cik vien bieži iespējams. Varbūt izdosies novērot, kuros brīžos mazais pie krūts ir mierīgāks, kuros - kreņķīgāks. !
Par piena krīzi vairāk šeit: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/16451/piena-krize/ Jūs noteikti neesat viena, kura ir piedzīvojusi kaut ko līdzīgu. Un es no sirds novēlu, lai Jums izdodas!
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Lai mammai vairāk pieniņa: Jautājums: Ko darīt, lai būtu vairāk pieniņa?!!!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Pirmais un galvenais ieteikums - lieciet mazuli pie krūts, cik vien bieži iespējams. Piens krūtīs veidojas atkarībā no pieprasījuma pēc tā. Nākamais būtu jautājums - kāpēc Jums šķiet, ka piena ir par maz? Ja nu tiešām ir pārliecība, ka mazulis saņem nepietiekamu piena daudzumu, lūk, lietas, ko var darīt: 1) Pārbaudīt, vai mazulis krūti satver pareizi; 2) var izmantot krūts kompresiju (krūti ar savu roku stingri saspiest no sāna), lai piens no krūts nāktu straujākā plūsmā; 3) var izmantot dažādus augu preparātus - piemēram, kopš senseniem laikiem zināmā ķimeņu tēja ar pienu. Un pat, ja zinātniski nav pierādīta tās iedarbība, domām un ticībai ir liela nozīme Vēl par krūts ēdināšanu un piena daudzumu var palasīt šeit: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/1643/maminai-nepietiek-piena-vai-pasapzinas/ Atbildes sagatavošanā izmantota saite: http://www.drjacknewman.com/ un dr.Newman grāmata "The Ultimate Breastfeeding Book of Answers"
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Tējiņas zīdaini,: Jautājums: Sveiki! Mazulim ir 3 mēneši, bet viņš atsakās dzert tējiņas. Es baroju ar krūti, bet dažreiz uz nakti iedodu 60-90ml. „Aptamil" piena maisījumu. Gadās, ka arī pa dienu vienreiz iedodu „Aptamil", jo man liekas, ka mazais nepaēd no krūts, jo bļauj, bet, kad iedodu tējiņu, tad arī bļauj, paliek sarkans un bļauj un tur mēli priekšā un nedzer! Nesaprotu, ko darīt, kāpēc nedzer??? Mēģināju fenheļu un kumelīšu tējiņas.
Atbild dūla Linda Vītuma:
Ticu, ka mazulis atsakās dzert tējas, jo 3 mēneši ir vecums, kad visas viņam nepieciešamās uzturvielas, t.sk. šķidrumu nodrošina mammas piens. Tomēr 2-3 mēneši ir vecums, kad mainās mazuļa vajadzības pēc mammas piena - tās ievērojami palielinās. Tāpēc nav brīnums, ka uz brīdi starp mammu un mazo izveidojas "nesaprašanās". Lai ierādītu Jūsu organismam, ka tagad pienu vajadzēs vairāk, noteikti iedrošinu Jūs likt mazo pie krūts, cik vien bieži iespējams. Pieļauju, ka, esot pie krūts, mazais tomēr ir mierīgāks, kā tad, ja dodat viņam tējas. Ja tā - tas tikai vēlreiz ir iedrošinājums šo "piena krīzi" (kā to mēdz saukt literatūrā, pr to lasi šeit: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/16451/piena-krize) Jums abiem kopā izdzīvot, cik vien iespējams pie krūts. Vēl par piena daudzumu varat palasīt šajā rakstā: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/35142/ja-skiet-ka-piena-par-maz. Ja mazais nekļūst mierīgāks, ir vērts apdomāt, vai nav kādi citi iemesli, kāpēc mazais ir kreņķīgs. Idejas par maza bērna lielo kreņķi var lasīt te: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/13378
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Piena krīze?: Jautājums: Sveicināti. Man tāds jautājums - vai tas varētu būt, ka man sāk aptrūkties piena? Jo kad mazulis paēd vienu krūti, tad otru krūti un tāpat ir nemierīgs. Mazulim tikai 3 mēneši. Un krūtis ēd tikai kādas 3 minūtes katru! Un ēdot krūti, viņš arī niķojās! Kādreiz bija tādas sajūtas krūtīs, tādu kņudoņu, kad atjaunojas piens, bet tagad tās sajūtas vairāk nav!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Krūts ēdināšanā mēdz runāt par "piena krīzēm". Tie ir brīži, kad, mainoties bērna vajadzībām pēc piena daudzuma, uz brīdi var rasties sajūta, ka piena nav pietiekami. Parasti tas notiek, kad bērns ir 2-3 mēnešu vecs - gluži kā jūsu gadījumā. Lai Jūsu organisms spētu pielāgoties jaunajām prasībām pēc piena, ieteikums ir mazo pie krūts likt, cik vien bieži iespējams, pat ja tas ir tikai pa 3 minūtēm pie katras krūts un pat, ja starp Jums šajā brīdī nevalda miera pilna saskaņa. Mierinot sevi un mazo, noteikti barošanas laikā varat viņam stāstīt, kas notiek - ka tagad jūs ēdīsit biežāk, lai mammas krūtis saprot, ka mazais cilvēks ir paaudzies un ka viņam tagad pienu vajadzēs vairāk. Novēlu Jums pacietību un paļāvību! Jums noteikti izdosies veiksmīgi izdzīvot šo piena krīzi. Nākamā piena krīze līdzīga iemesla dēļ varētu būt gaidāma, kad Jūsu mazulis būs ~7 mēnešus vecs Arī tad, gluži tāpat kā šajā reizē - ēdināt, ēdināt, ēdināt. Lai veicas! Vēl par piena daudzumu varat palasīt šajā rakstā: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/9041/ja-skiet-ka-piena-par-maz/
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Zīdainis atvemj piena maisījumu: Jautājums: Mans 4 mēnešus vecais bērns atvemj piena maisījumu. Esmu nomainījusi visādus, un nezinu, ko darīt?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Mazuļa gremošanas trakts šādā vecumā vēl nav pilnībā nobriedis un tas, ka mazulis atgrūž ēdienu, nav nekas neparasts. Pirmais un galvenais ieteikums - piedāvājiet mazulim nelielas, bet biežākas ēdienreizes. Mazākas devas, bet biežāk. Vēl mazulim varētu palīdzēt ēdināšana vertikālākā pozīcijā (ne guļus). Arī īsās ēdienreizes laikā ik pēc laika mazulim var piedāvāt iespēju atpūsties un laiku atgrūst gaisu.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Zīdaiņa barošana ar mātes pienu un maisījumu: Jautājums: Zīdainītim trīs mēneši, vai varu barot tā, ka, piemēram, ap plkst. 12. Dodu abas krūtis, tad nākamajā ēdienreizē ap plkst. 14:00 dodu pudeli 90ml, un tā katru reizi ik pa 2 stundām? Kā pareizāk?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Nav viena pareizā veida, kā ēdināt mazuli gan ar krūts pienu, gan maisījumu. Darīt to pamīšus izklausās ļoti saprātīgi Vairāk par krūts ēdināšanu lasi sadaļā Zīdainis -> Zīdīšana: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/section13/zidainis/1154/zidisana/br> Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Zīdainītis nekakā: Jautājums: Man bērniņam ir 3 nedēļas, baroju ar maisījumu, nevis ar krūti. Un viņam ir ciets vēderiņš, nekakā. Viņš spiež, bet nekā, tikai purkšķīši vien. Ko darīt?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Domājot par aizcietējumiem, uzmanība jāpievērš ne tik daudz tam, cik bieži mazajam ir vēdera izeja, bet, kāda tā ir. Mazuļiem, kuri ēd maisījumu, vēdera izeja mēdz būs cietāka. Tomēr tai nevajadzētu būt pārāk cietai. Jebkurā gadījumā, aicinu Jūs sazināties ar pediatru vai ģimenes ārstu, pārrunāt iespēju nomainīt maisījumu uz kādu citu un uzdot citus sevi interesējošos jautājumus. Noteikti iedrošinu Jūs maigi, vieglītēm un regulāri glāstīt mazuļa punci - ar siltām rokām, ar eļļiņu, ar apļveida kustībām, sākot no nabiņas. Punci var pamasēt arī, noliekot mazuli uz muguras, un lēnām un maigi mazuļa kājas kustinot tā, it kā viņš brauktu ar riteni - vienu kāju maigi piespiežot pie punča, tad otro. Var arī abu kāju celīšus maigi piespiest pie punča. Arī purkšķiem būs vieglāk tikt ārā Vēl pasekojiet, ka maisījuma gatavošanā izmantojat paredzēto maisījuma un ūdens attiecību, kāda tā ir norādīta konkrētā maisījuma instrukcijā Jūsu mazulim atbilstošajam vecumam..
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Vai pretcelulīta kremi ietekmē mātes pienu?: Jautājums: Manai mazulītei jau būs 6 mēneši. Pārsvarā baroju ar krūti, tikai pirms nedēļas sāku piebarot ar dārzenīšiem. Gribēju jautāt, vai tiešām tā ir, ka, ja lietoju, piemēram, detoksifikācijas tējas, pretcelulīta krēmu vai līdzīgus preparātus, tad visi toksīni izdalās nevis ar urīnu, bet nokļūst pienā un tiek nodoti bērniņam? Paldies!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Lielās devās jebkura lieta var kaitēt ne tikai mazulim, bet arī Jums pašai. Tas nozīmē, ka galvenais sabiedrotais šajā ziņā noteikti ir veselais saprāts. Dažādas vielas mātes pienā nokļūst dažādā daudzumā un koncentrācijā - tāpēc krūts ēdināšanas laikā iesaka pēc iespējas izvairīties no speciālu tēju, krēmu vai preparātu lietošanas, jo īpaši tad, ja tas nav neatliekami nepieciešams, piemēram, ārstēšanas nolūkos.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Piena atslaukšana un uzglabāšana: Jautājums: Tā kā es arī pēc mazuļa piedzimšanas gribu saglabāt savu aktīvo dzīvesveidu, labprāt biežāk atstātu bērnu ar vīru. Bet rodas jautājums par barošanu. Kā pareizi uzglabāt atslauktu pienu? Cik ilgi drīkst uzglabāt? Vai slaukumus drīkst jaukt kopā? Ja mazais neapēd visu pienu, vai to drīkst pēc kādas stundas turpināt dot? Cik lielas pauzes starp barošanā/ atslaukšanas reizēm es varu taisīt, lai piens pēkšņi neizbeigtos? Paldies!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Atslaukt pieniņu vajadzētu pēc iespējas ar tādiem pašiem intervāliem, kā bērnu būtu ēdinājusi ar krūti - tad ar piena veidošanos nevajadzētu rasties nekādiem pārsteigumiem. Istabas temperatūrā atslaukto pieniņu var glabāt līdz pat 4 stundām. Ledusskapī - līdz pat 3-5 dienām. Sasaldētu atslaukto pienu var glabāt līdz pat 6-12 mēnešiem. Pienu sasaldēt ir ieteicams 24 stundu laikā pēc atslaukšanas. Dienas laikā atslaukto pieniņu sasaldēšanai var jaukt kopā. Atsaldētu pieniņu vajadzētu izlietot 24 stundu laikā. Sasaldētā piena krūzītei / paciņai noteikti vajadzētu uzrakstīt datumu, kurā tas ir atslaukts, lai lietot var sākt no vecākā. Atbildes sagatavošanai izmantota saite: http://www.babycenter.in/baby/breastfeeding/pumpingexpressing/storingbreastmilkexpert/
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Speciālas uzlikas krūtīm: Jautājums: Labdien! Lielas problēmas sagādā sāpoši krūšu gali. Bet esmu dzirdējusi par speciālām uzlikām krūtīm, caur kurām mazais var zīst pienu. Tajā pašā laikā neesmu dzirdējusi, ka kāds ārsts tos ieteiktu lietot. Vienmēr tik saka - jāpaciešas, krūtis pieradīs, jāpasmērē kādas eļļas vai krēmi. Kāpēc neiesaka šīs uzlikas? Vai tās ir kaitīgas?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Ir dzirdēts, ka krūts galu vairodziņi (nipple shields) netiek uzskatīti par pārāk veiksmīgu risinājumu sāpošu krūtsgalu gadījumā. Kā viens no iemesliem sāpošiem krūtsgaliem tiek minēts tas, ka mazulis, iespējams, nepareizi satver krūts galu. Un šo iemeslu esot grūti mainīt, ja tiek izmantots krūts gala vairodziņš, kura satveršana ir atšķirīga no īstā krūts gala satveršanas. Tomēr krūts galu vairodziņu izmantošana tiek ieteikta gadījumos, kad citi paņēmieni sāpošu krūts galu gadījumā nav līdzējuši. Tajā pat laikā ir literatūra, kurā tiek rakstīts, ka reizēm tieši krūts galu vairodziņu izmantošana ir tā, kas palīdz mazulim iemācīties krūts galu satvert pareizi. Un nav dzirdēts, ka krūts galu vairodziņi būtu kaitīgi. Lai Jums izdodas! Atbildes sagatavošanā izmantota grāmata: Jack Newman, M.D., and Teresa Pitman "The Ultimate Breastfeeding Book of Answers" un Ina May Gaskin "Ina May's Guide to Breastfeeding".
Atbilde publicēta www.mammam.lv
Vai jaundzimušajam dot padzerties ūdeni: Jautājums: Vēlējos pajautāt, vai var dot ūdeni jaundzimušajam, kas tiek barots vienīgi ar krūti? Par šo domas dalās. Prasīju vecmātei, kas pieņēma bērniņu, viņa pat ieteica iedod nedaudz ūdeni, kad mazuli mocīja gāzītes. Bet zinu, ka Latvijā bieži tiek diskutēts par šo tēmu, un ārsti līdz 6 mēnešu vecumam neiesaka neko citu, kā vien mātes pienu, ja viena piena pietiek un mazais netiek piebarots. Man piens nāk straumē,, un mazais nevar īsti paēst - sanāk bieži vien aizrīties. It kā visu darām pareizi, bet piens mazulim tek par ātru un par daudz vienlaikus. Mēģināju atslaukt, bet rezultāts tāds pats. Ko darīt? Varbūt tomēr labāk ir slaukt un dot no pudelītes, samazinot risku aizrīties? Šķiet, ka šādā veidā mazulītis arī sarijas gaisu, no kura vēlāk ir grūti atbrīvoties.
Atbild dūla Linda Vītuma:
Mammas pienā 90% ir ūdens. Dot mazulim papildus ūdeni neesot nepieciešamības pat ļoti karstā laikā. Esot pētījumi, kuros ir teikts, ka pat ļoti karstā laikā tikai ar mātes pienu zīdītiem bērniem dots ūdens nekādu labumu nedodot. Ja šķiet, ka mazulim slāpst - pielieciet viņu pie krūts. Atslaukšana tiešām varētu mazināt to, cik strauji piens plūst no krūts. Parasti mazie atlaiž krūti, ja piens plūst par strauju vai viņi aizrijas - viņiem ir veselīgi instinkti. Par gāzītēm, kā mazajam un sev palīdzēt - noteikti iesaku izlasīt rakstu "Maza bēbīša lielais kreņķis": http://www.mammamuntetiem.lv/articles/13378/maza-bebisa-lielais-krenkis/ Atbildes sagatavošanā izmantota grāmata: Jack Newman, M.D., and Teresa Pitman "The Ultimate Breastfeeding Book of Answers"
Atbilde publicēta www.mammam.lv
Kā pareizi būtu jāzīda mazulis?: Jautājums:Labdien! Kā būtu pareizi jāzīda mazulis (divas nedēļas vecs)? Parasti es daru šādi - vispirms piedāvāju vienu krūti un tad, ja mazulis vēlas, piedāvāju arī otru. Pēc padzīvošanās, pagulēšanas piedāvāju to kūti, no kuras esmu iepriekš beigusi barot utt. Kopā uzņemot laiku, mazais vidēji ēd pieniņu 20 - 30 min. Pēc divām vai trijām stundām atkal prasa ēst. Problēma man ir tā, ka pēc šīm minūtēm (20 - 30) mazais nepakam negrib atteikties no krūts. Bēbis grib visu laiku palikt pie krūts un to turēt savā mutē. Kā izņemu tā skaļi sāk bļaut. Ko es daru nepareizi, kā man rīkoties?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Tas, ka mazulis prasa ēst ik pa 2-3h stundām, ir ļoti labi - tā viņi dara Nevajadzētu ierobežot laiku, cik mazulis pavada pie vienas krūts. Ir labi, ja mazais vienu krūti iztukšo pilnīgi, pirms viņam tiek piedāvāta otra krūts. Reizēm mazuļi grib palikt pie krūts vienkārši, lai sajustu mammu - siltumu, mīļumu un drošību. Pēc 2-3h intervāla var un vajag piedāvāt pilnāko krūti - to, no kuras iepriekšējā reizē mazais neēda vai ēda pavisam nedaudz.
Atbilde publicēta www.mammam.lv
Kā pieradināt pie pudelītes?: Jautājums: Sveiki!!! Sakiet lūdzu kā 3.mēnešus jaunu mazuli sākt pieradināt pie pudelītes un knupīša, ja līdz šim ēd tikai no krūts un no pudelītes un knupīša pilnībā atsakās???Tā man ir problēma, jo nevaru atstāt, piemēram, vecmāmiņai pieskatīt mazuli, kamēr esmu darīšanās!!!
Atbild dūla Linda Vītuma:
Tā daži viltnieki mēdz darīt Ēdamo/dzeramo mazulim var mēģināt piedāvāt ar karotīti vai no krūzītes. Un nevajag raizēties, ka daļa no labuma notek gar vaigu. Noteikti ir daļa, ko mazulis arī norij.
Atbilde publicēta www.mammam.lv
Ko drīkst/nedrīkst ēst, barojot ar krūti?: Jautājums: Ko var ēst un ko ne, kad baro mazo ar krūti? Slimnīcā teica, ka var ēst visu, bet vai tā ir? Kādus produktus labāk izvēlēties un no kādiem labāk izvairīties?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Vislabāk atbildi uz šo jautājumu spēs sniegt Jūsu mazulis Vērojiet viņu - mazuļa uzvedība liks manīt, kad esat ieēdusi ko tādu, kas mazuļa puncim nepatīk. Vēl kā orientieri varat izmantot savu pašsajūtu - ēdieni, kuri Jums rada gāzes vēderā, iespējams, radīs gāzes arī mazuļa puncī. Katrs mazulis ir atšķirīgs un arī viņa reakcija uz dažādiem pārtikas produktiem būs atšķirīga. Ja gadījumā plānojat atteikties no kāda pārtikas produkta, vienlaicīgi atsakāties tikai no vienas grupas un dariet to vismaz 7-10 dienas. Sāciet ar to grupu, kura jums šķiet "visaizdomīgākā", piemēram, piena produkti. Ja pārmaiņas nemanāt - droši varat atsākt lietot šos produktus uzturā. Arī tad, ja atteikšanās no kāda produkta ir būtiski uzlabojusi mazuļa pašsajūtu, pēc kāda laika tomēr ir vērts šo produktu pamazām atkal iekļaut jūsu ēdienkartē. Par māmiņas uzturu un mazuļa zīdīšanu varat izlasīt arī šos rakstus: www.mammamuntetiem.lv/articles/11798/cik-atri-mammas-apestais-nonak-piena/ un www.mammamuntetiem.lv/articles/1651/dietas-ieteikumi-barojosai-maminai/
Atbilde publicēta www.mammam.lv
Bērniņam šķidrs vēders: Jautājums: Man ir ļoti izmisis jautājums - manam gadu vecajam bērniņam ir šķirs vēderiņš jau trešo dienu, bet šeit UK ārstiem vienalga. Tāpēc jautāju mammam.lv. Ko man darīt, lai cietinātu viņa vēderiņa saturu?
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Svarīgākais viņam šobrīd ir pietiekami dzert, lai nezaudētu šķidrumu - kaut pa malciņam lai dzer ūdeni vai vēl labāk - tādu, kas sajaukts ar Rehydron (skat. tālāk), vai stipru kumelīšu tēju, kas mazinās caureju (viegla kumelīšu tēju tieši pretēji - veicina). Nevajag uztraukties, ja mazais šobrīd negrib diez ko ēst - ja mazais ir slims, parasti mazajiem organisms pats pasaka priekšā, ka slimošanas laikā nav daudz jāēd. Kad tomēr ieēd, tam vajadzētu būt vieglam ēdienam, netreknam, kas viegli sagremojams, var arī tādu, kas cietina vēderu, piemēram, rīsus, banānus, sausiņus. Vēl der ēst mellenes, var arī kaltētas. Vajadzētu šobrīd izvairīties no sulu un augļu ēšanas. Var pakonsultēties aptiekā par Rehydron lietošanu - tas koriģē elektrolītu un sķidruma zudumu caurejas gadījumos. Ja tas nav pieejams, to var aizstāt ar paštaisītu maisījumu - uz litru ūdens pieber 8 tējkarotes cukura un 1 tējkaroti sāls. Vēderam vajag laiku, lai sakārtotos, 3-5 dienas ir diezgan ierasts mīkstāka vēdera periods. Kā jau teicu - svarīgākais sekot, lai bērns pietiekami dzer un čurā. Ieteiktu tomēr noteikti atrast atsaucīgu ārstu, ja nepieciešams, slimnīcā, tādā gadījumā, ja ir pazīmes kā sausa mute, bērns daudz mazāk čurā, urīns ir tumšs vai bērns kļūst apātisks. Ja nosauktās pazīmes nav, bet Tavs prāts nav mierīgs, vari pamēģināt zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai izmantot SOS03 pieejamās speciālistu maksas telefona konsultācijas. Tava nomierināšanas palīdzēs arī atlabt mazulim. Lai jums veicas! :) Vēl par šo tēmu var lasīt: http://www.mammamuntetiem.lv/articles/1242/vemsana-un-caureja--ka-rikoties/
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Zīdainis atgrūž pienu: Jautājums: Gribēju pajautāt, kā cīnīties ar pieniņa atgrūšanu pēc ēšanas? Esmu mēģinājusi gan vairākas reizes celt uz atraudziņu ēdienreizes laikā, gan mēģinājusi neraustīt un necelt uz atraudziņu. Citreiz ir tā, ka pat pēc stundas un vairāk vēl atskrien kaut kas atpakaļ!? Svarā ņemas labi! Un ir reizes, kad neatgrūž nemaz, bet ir reizes, kad liekas - atpakaļ ir atnācis viss!
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Zīdainīši mēdz atgrūst pieniņu, tas ir normāli. Protams, visu skatās kontekstā. Tas, ka bērns labi ņemas sverā jau svarīgākais rādītājs. Ja mazulis arī jūtas apmierināts ar dzīvi, tas arī liecina, ka par atgrūšanu nevajadzētu uztraukties. Iespējams, ka nemaz arī viss nav atnācis atpakaļ - tā tikai izskatās? - arī no neliela daudzuma ēdiens sanāk diezgan liels pleķis... (izmēģiniet ) Lai mazinātu pieniņa atgrūšanu, var parūpēties, lai mazulis neievelk par daudz gaisa. Tas var notikt, piemēram, ja mazulis aizgūtnēm raud un tiek pielikts pie krūts - labāk no sākuma nedaudz nomierināt bez krūts. Gaisu mēdz daudz ieraut arī mazuļi, kuri ilgi guļ un tad, kad pamostas, ir tīīīk izsalkuši, ka dikti jābrēc un sanāk sarīt gaisu. Tad būtu jādomā, vai viņam neēst ātrāk - tā īsti pat nav jāmodina, nereti mazuļi arī pusmiegā gatavi "piesūkties". Arī ilgēdājiem sanāk ierīt vairāk gaisa, ja viņi ēd ilgi, lēni, "aizsapņojoties". : ) Ir mazuļi, kas norij daudz gaisa, jo nepareizi paņem krūti - bet tad, domājams, Tavs mazulis atgrūstu katrā reizē. Ir, protams, atsevišķi gadījumi, kad atgrūšana var liecināt par kādu problēmu. Bet tad parasti ir vēl kāda sūdzība, piemēram, caureja vai otrādi - aizcietējumi, svars nenak klāt, bērns maz čurā vai atgrūstais ir zaļā krāsā.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Zīdītāja un klepus sīrups: Jautājums: Kā tikt vaļā no klepus, zīdot bērniņu?
Atbild dūla Linda Vītuma:
Kad bērns ir mazs, nav brīnums, ja kādu nakti nākas pavadīt nomodā. Sen nebiju piedzīvojusi tādu nakti. Un te... Ufff... Visa nakts. Ir skaidrs, ka kaut kas ir noticis. Zobi? Kaut kas ieēsts? Varbūt tas bērns vienkārši ir izlaists? Bet varbūt... Pag... Hmm... Varbūt pie vainas ir klepus sīrups, ko vakar dzēru?
Nu, nevar būt! Bet jāpaskatās zāļu lietošanas instrukcijā.
Varētu jau, protams, jautāt - kāpēc es neizlasīju instrukciju pirms iedzēru to sīrupu? Īss mirklis pašpārmetumu un atrodu sadaļu par zāļu lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā.
Protams - lietot šo medikamentu grūtniecības un zīdīšanas laikā nedrīkst.
Esmu nikna kā pūķis. Kā gan es varu būt tik nevērīga!
Kad dusmas pāriet, vēsu prātu vēlreiz apdomāju notikušo. Un lūk - konstruktīvais atlikums:
Nenoliedzami, nemitīgi skandētais "Pirms zāļu lietošanas obligāti izlasiet instrukciju" un visiem zināmais "Grūtniecības un zīdīšanas laikā lietot nedrīkst", bija notrulinājis manas ausis un prātu.
Reizēm "nevainīgā" klepus sīrupā (te der atcerēties, ka neviens medikaments nav "nevainīgs") var paslēpties kāda "nikna" sastāvdaļa. Tā tas bija arī šajā reizē - viena no klepus sīrupa sastāvdaļām bija efedrīns, kura blakusparādības ir nemiers, uzbudinājums un bezmiegs.
Lai atjaunotu savu ausu un prāta dzirdīgumu pret brīdinājumiem par zāļu lietošanu un to iedarbību grūtniecības un zīdīšanas laikā, pirms likšu ko mutē - zvanīšu ārstam vai lasīšu grāmatās (piemēram, G.Biksone "Medikamentozā ārstēšana un aprūpe" un Thomas W., Ph.D. Hale "Medications and Mothers Milk: A Manual of Lactational Pharmacology").
Tāds, lūk, stāsts par zīdītāju un klepus sīrupu.
Piezīme: Uzreiz pārtraucu dzert klepus sīrupu un nākamā nakts bija rāma un klusa (laikam neviens zobs uz āru vēl netaisās ;)
Autors: dūla Linda Vītuma, http://www.kastanis.org
Zīdīšana un menstruāciju atsākšanās: Jautājums:Varbūt Jūs varat man atbildēt (mans ārsts to nevar izskaidrot)? Pēc bērniņa piedzimšanas man vēl nav atsākušas MR - kas varētu būt par iemesliem? (Manam bērnam tagad ir 1,3 gadi un bērnu baroju ar krūti 2 x dienā).
Atbild dūla Līga Giniborga:
Ja Jūs joprojām barojat bērniņu, tad ļoti iespējams hormons prolaktīns (tas ir hormons, ko izstrādā hipofīze) joprojām kavē olšūnas nobriešanu un novērš menstruālo funkciju. Dažām sievietēm menstruācijas patiešām atgriežas pēc 14 - 20 mēnešiem. Ir zināms, ka prolaktīnu stimulē mazulis, zīžot krūti, arī tikai 2x diennaktī (t.i. rītā un vakarā). Taču, ja papildus zīdīšanai mamma dienā ir ļoti cieši saistīta ar mazuļa aprūpi, t.i. ir kopā ar mazuli gandrīz 24 h, mierina, ņemot uz rokām, guļ blakus diendusu, arī naktī mēdz ņemt bērnu pie sevis, tad prolaktīns, kas ir mātišķais hormons, ir mātes asinīs pietiekošā līmenī un jauna olšūna vēl nenobriest. Tomēr olšūna mēdz arī nobriest pirms mēnešreizēm, tas nozīmē, ka jūs varat palikt stāvoklī vēl menstruācijām nesākoties. Iespējams šis īstais laiks papētīt savu menstruālo ciklu ar auglības atpazīšanas metodēm.
Zīdainim slikta apetīta: Jautājums:Sveicināti!!! Ceru, ka Jūs man dosit padomu!!! Manai meitiņai ir nedaudz pāri 6 mēnešiem, baroju ar krūti, no 5 mēnešiem piebaroju ar dārzeņu biezenīti, bet pārsvarā ēd nelabprāt, reti kad apēd 50 gramus. Sakiet, vai, ja bērns nevēlas piebarojumu, tas nozīmē, ka pietiek ar krūts pienu? Kad vislabāk barot - pirms vai pēc krūts? Un vai bērniņa augšanai pietiek ar krūts pienu, ja negrib neko citu? Zinu, ka ar varu spiest nedrīkst. Paldies jau iepriekš!
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Ja mazulis normāli pieņemas svarā, tad ar Tavu pienu un nelielu piebarojumu viņam šobrīd pilnībā pietiek. Arī 5 un 15 ml papildēdiena viņam šajā vecumā būs pietiekami. Ar dārzeņu došanu pirms vai pēc vari paeksperimentēt - kas mainās reakcijā. Pamēģini no sākuma iedot dārzeņus - varbūt interese par tiem tad būs lielāka. Rūpēs par to, lai piena nekļūst mazāk, var no sākuma iedot mazliet dārzeņu, tad pienu un pēc tam vēl dārzeņus. Bet jāskatās bērna reakcija - ir tādi, kuri pie krūts aizmieg un pēc tam neko neiedosi. Dārzenīšus var pamainīt - varbūt kaut kas garšo labāk, kaut kas mazāk. Ja taisi pati, var kaut ko dabisku garšai pielikt, piemēram smalki sakapātas dillītes. Par piebarošanas uzsākšanu un to, kā to vajadzētu darīt, ir daudz atšķirīgu viedokļu, ka jāsaka - paļaujies vairāk uz savu intuitīvo gudrību, Tu vislabāk redzi un sajūti savu bērnu.
Mazulim ir reta vēdera izeja: Jautājums: Lieta tāda, ka manai 11 mēnešus vecajai meitiņai, manuprāt, pēdējā laikā reti iziet vēderiņš. Kaka ir pacieta un vēders iziet apmēram 1 reizi 3 dienās, pēdējā reizē tā bija ļoti tumša. Esam devuši žāvētas plūmes, vāju kumelīšu tējiņu, kefīru - nekā, pat ielikām ziepju gabaliņu, bet arī nekā. meitiņa jūtas labi un neizskatās, ka viņai ir aizcietējums. Vai šāda vēdera izeja ir normāla? Sakiet, cik daudz šķidruma bērniņam dienā būtu jāizdzer?
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
No rakstītā es pievērsu uzmanību vārdiem "pēdējā laikā reti iziet vēderiņš" - tātad iepriekš šis nav bijis viņas vēderizejas ritms? Varbūt vari atcerēties, kas ap šo laiku ir mainījies ēšanā, vai nav bijuši kādi satraukumi saistībā ar nokārtošanos? Šajā vecumā ieteicams izdzert aptuveni litra šķidruma, ap 100 ml rēķinot uz vienu bērna kilogramu. Ja vēl zīdi ar krūti, tad zināmu daudzumu šķidruma bērns uzņem arī ar pienu. Tumša kaka var būt no kāda ēdiena, piemēram, bietēm (tās gan parasti līdz gadam nedod), mellenēm, var būt, ka tai nav nopietna iemesla, tomēr dažreiz tas var liecināt par kādu saslimšanu. Trīs dienu vēdera izejas ritms var būt arī norma, tomēr, ņemot vērā, ka vēdera izeja ir mainījusies un kakas krāsa arī, ieteiktu pakonsultēties ar ģimenes ārstu. Jebkurā gadījumā ir vērts pievērst uzmanību ēdienkartei - te es atbildēju uz līdzīgu jautājumu, vari pasmelties idejas: http://www.mammamuntetiem.lv/experts/?qid=3445
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Bērna ēdināšana: Jautājums: Labdien! Manai meitiņai ir 8 mēneši. ikdienā viņa ēd piena maisījumu Pillti - vakarā gulēt ejot 200ml, pārējās ēdienreizes - aptuveni 4-5x pa 150ml un ne vienmēr izēd visu pudeli, uz nakti gan izēd visu... PIEBAROŠANAS ar pieaugušo pārtiku: esmu devusi viņai : jogurtu, banānu, ābolu, biezpienu, kartupeli, burkānu, ķirbi, 7 graudu putru - veikalā nopērkamo, vistas fileju. BET esmu devusi tikai pagaršot vairākas reizes.... ikdienā viņa pārtiek tikai no piena maisījuma, neesmu vel ieviesusi viņai patstāvīgas ēdienreizes ar biezeņiem un putrām... Vēlējos uzzināt vai, tas ir ļoti kaitīgi, un cik lielu,kādu kaitējumu ar to varu nodarīt...? un vai šis vecums būtu jau galējais, kad būtu jāsāk piebarot? Paldies!
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Ir daudz dažādu teoriju par to, kā un kad piebarot ir pareizi, un vieni mediķi noliedz otra teikto. : ) Protams, ir arī pētījumi un pieredze, no kuras vadās. Caurmērā ieteikumi mākslīgi barotiem bērniem uzsākt piebarošanu ir no 4 līdz 6. Bet ir arī atšķirīgi skatījumi - piemēram, šeit variet lasīt fizioterapeites Klaudijas Hēlas skaidrojumu, kāpēc un kad varētu piebarot vēlāk, tur ir arī par bērniem, kurus baro ar maisījumu - Kādā vecumā uzsākt mazuļa piebarošanu?. Ir jauni, tomēr nelieli pētījumi, kuri apliecina, ka piebarošanas uzsākšana no 6 mēnešu vecuma ar maisījumu barotiem bērniem, netiek saistīta ar nozīmīgiem riskiem, to min Zinātniski konsultatīva ēdināšanas komiteja, kurā ir ārsti (Scientific Advisory Committee on Nutrition, te var iepazīties ar viņu ieteikumiem - http://www.sacn.gov.uk/pdfs/smcn_03_02min.pdf) Tomēr šī informācija ir vēl diskutabla un ir mediķi, kuri iesaka ar bažām skatīties uz ilgstošu barošanu tikai ar maisījumu, lai cik labs tas būtu, jo, iespējams, bērns nesaņem visu vajadzīgo. Jāņem vērā, ka arī maisījumi atšķiras. Ar to, ka esi iepazīstinājusi ar dažādiem ēdieniem, bērns ir mācījies dažādas garšas, un līdz gadam vecumam labi, ja viņš iepazīst dažādību garšās. No rakstītā gan nav skaidrs, ko nozīmē "pagaršot" - bērnam var būt jaukta ēdienreize, kur ir gan piebarojums, gan piena maisījums. Protams, ir atšķirība, vai tā ir viena karotīte vai pusābolītis. Bērni, kuri ēd maisījumu, mēdz lēnāk iepazīt jaunu ēdienu - iespējams, arī Tavs mazulītis uz jauno skatās ar aizdomām. Uz šo jautājumu nevarēs atbildēt attālināti - ieteiktu doties pie uzticama mediķa, kurš redz Tavu bērniņu un kuram uzticies.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Kā “sadedzināt” pienu krūtīs?: Jautājums: Bērniņš pārtrauca ēst pupa pieniņu (2 ar pus gadiņi). Es krūtis „nosēju" un lieku klāt kāposta lapu. Jau pagājušās 5 dienas, bet krūtis ļoti piebriedušas, cietas un sāpīgas. Pēc cik ilga laika pieniņš krūtīs varētu „sadegt"? Vai būtu jāliek klāt kādas aukstas kompreses? Biju aizbraukusi pie ārsta uz slimnīcu, bet tur man ieteica likt klāt karstu, saslapinātu dvieli, masēt krūtis un nedaudz atslaukt pieniņu.... es gan nezinu, kā tas fiziski iespējams, jo krūtīm vienkārši nevaru pieskarties, kur nu vēl atslaukt.
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Malacis, ka tik ilgi zīdīji mazo! : ) Pamēģini ieiet siltā dušā, tecināt uz krūtīm siltu ūdeni, tad tām vajadzētu "ļauties" to lielumu atslaukt. Tas nozīmē, nevis visu krūti izslaukt, bet tikai tik, lai krūtīs nav spiedošā sajūta. Centies šobrīd mazāk dzert. Ja krūtis ir sāpīgas, nevajadzētu izmantot nosiešanu. Varbūt Tev arī emocionāli ir grūti pieņemt to, ka bērniņš vairs nevēlas krūti. Tomēr mēģini emocionāli patiešām pielikt punktu zīdīšanai. Tā kā baroji mazo ilgi, acīmredzot tā bijusi Tev emocionāli ļoti nozīmīga tuvība ar bērnu, un to pārtraucot Tu to zaudē. Var gadīties, ka kaut kādā mērā emocionāli vēl ir grūti pielikt punktu. Kas Tev palīdzētu to izdarīt? Padomā, kas ir jauni ieguvumi un iespējas Tavās un bērna attiecībās, viņu vairs nezīdot? Vari pateikties savam ķermenim, ka tas tik ilgi bijis uzticams un devis pieniņu bērniņam, paldies, ka varējāt ar bērniņu būt tik tuvi un tagad tas ir beidzies - aicini piena upes pārstāt tecēt, pienu radošām šūnām pārstāt pienu ražot. Ja fiziskās sāpes nepāriet, krūtīm joprojām nevari pieskarties un varbūt uzkāpj temperatūra, būs vēlreiz jāvēršas pie ārsta. Dažkārt ārsti izraksta medikamentus, kas mazina piena veidošanos, tie ir diezgan stipri un ar zināmām iespējamām blakusparādībām, tāpēc visām mammām, kas vēlas pārtraukt zīdīšanu, pēc kārtas neizraksta.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Sākt piebarot vai tomēr vēl nē?: Jautājums: Labvakar! Dēliņam nupat palika 4 mēn.,bijām uz ikmēneša pārbaudi pie dakteres un mēneša pieaugums bija 500 gr. (iepriekš 1.mēn. 1.300 kg,2.mēn. 900 gr,3.mēn.900gr.) un daktere teica, ka varam sākt piebarot ar dārzenīšiem. Baroju dēliņu tikai ar savu pienu. Bērns ir aktīvs un dzīvespriecīgs. Nezinu, ko darīt, jo esmu salasījusies, ka piebarot jāsāk no 6 mēnešiem, vēl pagājušā mēnesi prasīju dakterei, kad būs jāsāk piebarot un atbilde bija "Ja baro ar krūti un tik labi ņemās svarā, tad ne ātrāk par 6.mēn.". Klausīt dakteri un sākt piebarot vai uzgaidīt vēl kādu laiku? Cik zinu jāsāk ar vienu dārzeņu biezenīti un dot to pašu vienu nedēļu, sākot ar vienu tējkaroti un katru dienu palielinot to skaitu, tad nākamnedēļ dot citu darzenīti, bet kad var jaukt kopā vairākus dārzeņus? Kad sākt iepazīstināt ar augļu biezeņiem un putrām? Un vēl.. pagaidām biezeņi tikai nāk klāt krūts barošanas ēdienreizei, neaizvietojot to, un no sākuma biezenīti jādod tikai vienu reizi dienā, bet kad būtu jādod 2 reizes,3 reizes un kad šis ēdiens jau varēs aizvietot vienu krūts ēdienreizi? Piedodiet, ka uzdodu uzreiz tik daudz jautājumu, bet viss liekas tik sarežģīts un gribās visu izdarīt pareizi, nekaitēt bērniņam. Iepriekš pateicos par atbildi.
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Bērniņam ir normāls svara pieaugums. Varu atsaukties arī uz pediatri Vizmu Meikšāni, kura skaidro, ka svarīgākais ir, ka svars vispār pieaug un ir normāli, ja tas notiek lēnāk - 500-600 gramiem mēnesī. Bērns jau nepieņemas svarā vienmēr kā pa pulksteni - ir lielāki kāpieni un rāmāki. Tā kā Tev jāizdomā... ko Tu pati par to domā un jāpieņem lēmums. Man arī viens no bērniem pieņēmās svarā šādos lēnos tempos, un ne tikai vienu mēnesi, 500 grami mēnesī pirmajā pusgadā bija viņa norma, viņš vairāk stiepās garumā, es nesāku piebarot paātrināti. Jā, tad kad sāk piebarošanu, tad sākumā tā vairāk ir iepazīstināšana un ēdienreizē ēd arī pupu. Man arī simpātiska pieeja, ka sāk ar dārzeņiem. Dodot pa vienam, var labāk redzēt, kā bērns reaģē - vai neparādās alerģija u.tml. Mēģini intuitīvi pievienot nākamos. Kaut vai tad, kad ir kādi divi trīs izmēģināti. Visam nav jānotiek kā pēc grāmatas, turklāt ir ļoti dažādi uzskati par piebarošanu - ar ko, kad, kādā veidā, kā pagatavojot un kādās kombinācijās sākt - vari meklēt literatūrā un internet šī dažādās pieejas un izdomāt, kas atbilst Tev. Viens no variantiem - kad dārzeņi iepazīti, kādā no ēdienreizēm piedāvāt augļus vai vārītu putru - no rīta otrajās brokastīs (pirmajās varētu būt vēl pups gultā) vai vakarā.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
D3 vitamīns un bērna vēderasāpes: Jautājums: Labdien! Vai pastāv iespēja, ka d3 vitamīns saasina zīdainim vēdergraizes? Zīdainim 1.5 mēneši. Situācija šāda - pagājušā nedēļā piektdien ģimenes ārsts izrakstīja d3 vitamīnu, svētdien sākām to lietot pa vienam pilienam dienā. Ar pirmdienu viss sākās, bērs nemierīgs, raud aptuveni vienā un tai pat laikā vakarpusē no 17- kamēr aizmieg, pamostas un jau atkal raud, grozam turp šurp, masējam vēderiņu ar lielām pūlēm nomierinās, bet ne uz ilgu. Otrdien tas pats. Trešdien vitamīnu nedevām - raudājām, bet jau mazāk. Ceturtdien neraudājām gandrīz nemaz, pēcpusdienā iedevām d3 vitamīnu un šodien viss sācies no gala. Raudam, bet galā vēl tiekam. Varbūt sakritība, varbūt arī ne. Vai pastāv arī šāda blakusparādība?
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Tavs mazulītis ir vēl nesen ienācis šajā pasaulē un raudāšana viņa dzīvē piederas pie lietas. Pavēro viņu nedaudz ilgāku laiku (ar vai bez D3 došanas) - kā viņš uzvedas, kas to varētu ietekmēt. Paskaties, ko Tu pati ikdienā ēd un vai mainās viņa noskaņojums. Pavēro pati sevi, savu pašsajūtu - ar kādām emocijām Tu dod šo D3 vitamīnu? Vai neesi nobažījusies? Jo viņš tik ļoti vēl ir saistīts ar Tevi, ka ir kā Tavu emociju spogulis. Kā uz jebkuru vielu, arī uz D3 sintētisko vitamīnu var būt individuāla reakcija, piemēram, alerģiska, kas savukārt varbūt varētu radīt kādas emocijas mazulim. Novēlu atrast ārstu, ar kuru var to izrunāt, varbūt pārdomāt - vai šobrīd, vasarā, tieši Tavam mazulim, - atkarībā no jūsu dzīvesveida un bērniņa īpatnībām - D3 ir vajadzīgs. Pieminēšu, ka homeopātiem ir alternatīvs skatījums uz D3 lietošanu un ir homeopātiski preparāti, ko viņi iesaka rahīta profilaksei.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv
Gadu pēc bērna barošanas aizvien tek piens: Jautājums: Labdien. Ir tāds jautājums: bērns vairs sen jau nedzer mātes pienu no krūtīm, jau gadu. Bet piens vēl tek, sakiet, lūdzu, kā pārsiet krūti, lai piena vairs nebūtu? Paldies.
Atbild dūla Linda Rozenbaha:
Vai piens tek vai ir pa pilienam, ja viegli uzspiež? Nedaudz piena var saglabāties arī gadu pēc dzemdībām, tas ir normāli. Ja piens burtiski tek, tad ieteiktu aprunāties ar savu ginekologu vai vecmāti.
Atbilde publicēta portālā www.mammam.lv

Droši uzdod arī savus jautājumus, laipni atbildēsim.

Kur un kā rodas piens?

Wed, 28 Dec 2016 11:52:00 +0000

Zinot un saprotot, kur un kā rodas piens, ir vieglāk izprast un iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Izpratne palīdz atrast harmoniju ar sevi un mazuli, un līdz ar to nodrošināt savu bērnu ar pašu labāko barību pasaulē. Ne velti ārsti mazuļa barošanu tikai ar mātes pienu sauc par ekskluzīvo barošanu.

Gaidot bērniņu, sieviete bieži vien aizdomājas - vai man būs piens? Vai tā pietiks? Vislabāk, ja par zīdīšanu tiek runāts ar vecmāti vai dūlu jau gaidību laikā. Šādas sarunas parasti sievieti nomierina un viņa gūst ticību sev, pārliecību, ka izdosies.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām, jaunās māmiņas galvenais palīgs visbiežāk ir bērniņa tētis. Viņš var atbalstīt māmiņu apmulsuma brīžos, kad noder racionāls pamatojums un skaidrojums. Tāpēc ceru, ka šī informācija noderēs arī topošajiem tēviem.

Sievietes organisms sāk gatavoties zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Sākot ar 6. - 8. grūtniecības nedēļu krūts audi sāk pārveidoties, izmainās krūšu forma. Krūtis palielinās un mainās to struktūra. Tas notiek dažādu hormonu ietekmē.

Sieviešu krūšu lielums ir atšķirīgs. Tas galvenokārt atkarīgs no taukaudu daudzuma. Krūts dziedzeri veido 15 - 20 radiāli novietotas daiviņas, taukaudi un saistaudi. Daiviņas sastāv no piena dziedzeru alveolu sakopojuma. Alveolu iekšpusi klāj pienu radošās šūnas. Katru alveolu no ārpuses apņem muskuļšūnas. Katra alveola pāriet pienvadā, kas ieplūst kopējā piena izvadkanālā, kurš ir viens katrai daiviņai jeb krūts dziedzera segmentam. Daiviņu piena vadi atveras piena krātuvēs - piena sinusos. No tiem iziet 12 - 16 izvadkanāli, kas atveras krūtsgalā.

Krūtsgalu apņem tumšāks ādas laukums - areola. Areolas diametrs ir 3-5 cm. Areolas ādas krociņās, ir Montgomeru dziedzeri, kas izdala eļļainu šķidrumu. Tas dezinficē krūtsgalu, padara ādu maigu, aizsargā pret izžūšanu. Krūtsgalā un areolā ir daudz nervu galu, kas padara to jūtīgu. Tas ir ļoti svarīgs faktors, jo krūtsgala kairinājums ir būtiska piena veidošanās un izdalīšanās refleksu sastāvdaļa. Grūtniecības laikā areolā un krūtsgalā palielinās pigmenta daudzums, tie kļūst tumšāki un lielāki diametrā. Pigments aizsargā krūtsgalu un areolu pret neierasto slodzi, ko rada zīdīšana. Pēc zīdīšanas pigments atkal samazinās..

Sievietes ar mazām krūtīm bieži vien uztraucas par to, vai piena būs pietiekami. Izrādās, krūšu lielumam un formai nav nekāda sakara ar piena daudzumu un tā kvalitāti. Krūšu lieluma starpību nosaka taukaudu, nevis pienu radošo šūnu daudzums.

Piena rašanos un izdalīšanos nodrošina refleksu un hormonu saskaņota darbība, ar ko sievietes apveltījusi māte daba.

Prolaktīns - hormons, kas veicina piena ražošanu

Grūtniecības laikā sievietes asinsritē pieaug hormona prolaktīna līmenis, kas veicina piena veidošanos. Grūtniecības pēdējos 3 mēnešos krūtīs parādās nedaudz pirmpiena, bet tas neizdalās, jo piena izdalīšanos šai laikā kavē dažādi hormoni.

Kad dzemdību sāpes ir beigušās, vairs netiek kavēta prolaktīna darbība un var sākties piena veidošanās.

Katru reizi, kad mazulis zīž, viņš stimulē krūtsgala nervu galus. Impulsu plūsma no tiem nonāk mātes smadzenēs (hipofīzes priekšējā daivā), kur veidojas prolaktīns. Šis hormons nonāk asinīs un stimulē piena veidošanos alveolu pienu radošajās šūnās. Prolaktīna līmenis asinīs ir vislielākais pēc mazuļa zīšanas jeb krūtsgala stimulācijas, un tieši tad veidojās piens nākamajai barošanas reizei. Šos procesus no krūtsgala stimulācijas līdz piena sekrēcijai sauc par piena veidošanās refleksu jeb prolaktīna refleksu.

Prolaktīns visvairāk izdalās naktī. Māmiņai guļot, piena veidošanos netraucē citas rūpes, tas saražojas vairāk un pēc sastāva ir treknāks nekā vakarā. Tāpēc tieši nakts barošanas palīdz uzturēt kopējo piena daudzumu.

Bieža zīdīšana veicina prolaktīna izstrādi un palielina piena daudzumu. Un otrādi, ja bērnu baro reti, tad prolaktīna līmenis un piena daudzums samazinās.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām no krūtīm izdalās pirmpiens - daži īpaši vērtīgi pilieni katrā zīdīšanas reizē. Un katrs no tiem ir zelta vērtē mazuļa imunitātei, veselībai un attīstībai pirmajās dzīves dienās.

3. - 4. dienā sākas īstā piena veidošanās. Krūtīs veidojās tieši tik daudz piena, cik mazulis pieprasa. Labākais veids piena daudzuma stabilizēšanai - barot biežāk un ilgāk. Arī dvīņu mammām krūtīs veidosies tieši tik daudz piena, cik mazuļiem nepieciešams.

Oksitocīns - hormons, kas veicina piena izdalīšanos un tecēšanu

Laikā, kad mazulis zīž krūtsgalu, t.i. stimulē to, impulsi no krūtsgala nonāk smadzenēs (hipofīzes aizmugurējā daivā). No tās mātes asinīs izdalās oksitocīns.

Alveolu, kur veidojas piens, aptver muskuļšūnas, kas ir jūtīgas uz oksitocīnu. Līdzko oksitocīns ir mātes asinīs, muskuļšūnas apkārt alveolai saraujas, piens izplūst no alveolas pa piena vadiem uz piena krātuvēm - sinusiem, kas atrodas zem tumšās pigmentētās krūts daļas - areolas. Pēc tam ar bērna mēles ritmisku spiedienu piens tiek izvadīts pa krūtsgala atverītēm. Šis piena izdalīšanās jeb oksitocīna reflekss iedarbojas uz abām krūtīm, tāpēc vienlaikus piens sāk izdalīties arī no otras krūts.

Tomēr ar krūtsgala kairināšanu var izrādīties par maz, lai oksitocīna daudzums asinīs būtu pietiekams un piens varētu brīvi plūst. Liela nozīme ir arī citiem faktoriem, kas ietekmē oksitocīna izdalīšanos asinīs. Tie ir:

psihes emocionālie faktori - mātes domas, sajūtas un emocijas;
stimuli, kas saņemti ar maņām (smaržu, tausti, dzirdi, redzi, garšu) - piemēram, bērna smarža, glaudīšana, paņemšana rokās, bērna smaids, mutes čāpstināšana, raudāšana, pieskaršanās, tējas garša, ko māmiņa dzer barošanas laikā u.c.

Paaugstinoties oksitocīna daudzumam, savelkas arī dzemdes muskuļi, to māmiņa var sajust pirmajās barošanas reizēs. Nedēļu pēc dzemdībām šīs sajūtas, kuras mēdz saukt par atsāpēm, pāriet, jo dzemde pamazām atgūst savu iepriekšējo formu.

Izrādās, ar laiku, kad māmiņa zīdīšanu labi apguvusi, piena izdalīšanās reflekss kļūst par nosacījuma refleksu un piens māmiņai sāk izdalīties, jau izdzirdot bērna raudas, domājot par savu mazuli vai gatavojoties zīdīšanai. Reflekss ir ātrāks sievietēm, kas jau reiz ir bērnu zīdījušas. Šo refleksu mātes ķermenis atceras uz mūžu.

Tiklīdz laktācija ir nostiprinājusies (apmēram 1 mēneša laikā), turpmākā bērniņa zīdīšana ir mazāk atkarīga no prolaktīna līmeņa asinīs, bet vairāk no oksitocīna līmeņa, kas palīdz pienam izdalīties. Prolaktīna izdalīšanos neietekmē māmiņas emocionālai stāvoklis - piens veidojas neatkarīgi no tā.

Oksitocīna reflekss ir tiešā atkarībā no stresa. Ja māte uztraucas, ir noraizējusies, baidās, asinīs izdalās adrenalīns. Šis hormons traucē pienam izdalīties, jo tā ietekmē sašaurinās piena vadi.

Rodas piena vadu pagaidu aizsprostojums. Tas ir atgriezenisks process, normāla ķermeņa aizsargreakcija pret stresu.

Piekritīšu - nav jau viegli pavēlēt savam ķermenim justies savādāk, nekā jūties, sevišķi, ja emocijas nav pozitīvas. Tomēr nekas nav neiespējams - īpaši tad, ja zini, ko vēlies.

Man ir pārliecība, ka zinot un saprotot, kur un kā rodas piens, ir vieglāk izprast un iemīlēt savu ķermeni tādu, kāds tas ir. Izpratne palīdz atrast harmoniju ar sevi un mazuli, un līdz ar to nodrošināt savu bērnu ar pašu labāko barību pasaulē. Ne velti ārsti mazuļa barošanu tikai ar mātes pienu sauc par ekskluzīvo barošanu. Un tieši to mēs taču vēlamies. Vai ne?

Kad zīdīju savus bērnus, pilnīgi neapzināti biju sacerējusi savus spēka vārdus, ko skaitīju brīžos, kad likās, ka piens varētu nebūt. Tikai vēlāk uzzināju, ka šādu apgalvojumu metode ir ļoti spēcīga un tiek izmantota dažādās dzīves sfērās. Piedāvāju dažus paraugus.

Spēka vārdi mātei:

Es ļauju pienam vairoties manās krūtīs. Tas plūst kā upe dienu un nakti ... un tieši Tavai veselībai, mans mīļotais bērns.
Man vienmēr ir piens. Tas veidojas uz Tevi skatoties, dzirdot Tavu balstiņu, sajūtot Tavu ādas smaržu un siltumu. Es tevi ļoti mīlu, mans/a dēls/meita!
Piens veidojas pa zināmiem un nezināmiem ceļiem un ir tieši tik, cik vajag manam sirds mīļotajam bērnam.
Piens, kas mums ir vajadzīgs, atnāk īstajā laikā.
Manī ir daudz mīlestības, miera un piena, ko piedāvāt, mans mīļotais bērns.
Es ticu, ka mans ķermenis darbojas vislabākajā veidā un mīlestības piena upe plūst mana bērniņa veselībai un imunitātei.
Es ļauju katrai ķermeņa šūnai,... hormonam darboties vislabākajā veidā... Dieva gaisma apņem mani... Piens atnāk viegli un bez pūlēm, jo es Tevi tik ļoti mīlu, manu dēliņ/meitiņ.

Līga Giniborga, dūla, vecmāte

Vai viegli būt zīdītājai?

Wed, 28 Dec 2016 11:50:00 +0000

Katrā sievietē - mātē ir zināšanas un prasmes zīdīt savu bērnu. Šī informācija tiek ierakstīta sievietes gēnos jau tad, kad viņa vēl tikai veidojas zem savas mātes sirds. Lai cik neticami tas liktos, māte zina, kā zīdīt savu bērnu. Tas tāpēc, ka māti vada dabiskie instinkti.

Visām sievietēm, kas laidušas pasaulē bērnu, krūtīs veidojas piens. Tas notiek hormona prolaktīna ietekmē, kas veidojas mātes smadzeņu hipofīzē. Piena izdalīšanos ietekmē cits hormons - oksitocīns, kuru mēdz dēvēt par mīlestības hormonu. Tā koncentrācija organismā pieaug, mātei raugoties uz savu bērnu, ieelpojot viņa smaržu, sajūtot silto augumiņu, dzirdot bērna raudas un liekot mazuli pie krūts. Esmu pārliecināta, ka katrā sievietē - mātē ir zināšanas un prasmes zīdīt savu bērnu. Šī informācija tiek ierakstīta sievietes gēnos jau tad, kad viņa vēl tikai veidojas zem savas mātes sirds. Lai cik neticami tas liktos, māte zina, kā zīdīt savu bērnu. Tas tāpēc, ka māti vada dabiskie instinkti.

Tomēr jārēķinās, ka ilgu laiku dzemdniecībā (pēc sešdesmitajiem gadiem gan pasaulē, gan Latvijā) ir valdījuši citi uzskati. Ļoti daudzus gadus dabiskais dzemdību process ir traucēts. Vairāku paaudžu garumā jaundzimušo bērnu šķiršana no mātes bija norma, bet zīdīšana nebija modē. Arī mūsdienās dzemdības ne vienmēr noris dabiskā ceļā. Epidurālā anestēzija, dzemdību patoloģijas, ķeizargrieziens, mātes un bērna izšķiršana vairāku stundu garumā, mātes bailes - tie ir faktori, kas apzināti vai neapzināti attālina mūs no dabiskā dzemdību procesa, līdz ar to traucē darboties mātes instinktiem. Tāpēc, lai veiksmīgi uzsāktu bērniņa zīdīšanu, nereti jaunajai māmiņai ir ļoti būtisks tuvinieku un aprūpes darbinieku atbalsts.

Palīdzība zīdīšanā

Varētu likties - ja zīdīšana ir tik dabisks process, kāpēc gan sievietēm būtu vajadzīga palīdzība? Kāpēc dažām sievietēm tas tik tiešām izdodas pats no sevis, bet citām - nē? Atbilde meklējama dzīvesveidā un dzīves uztverē, kas mūs attālina no dabas, „atslēdzot" ieprogrammēto spēju zīdīt mazuli, kas ir katrā sievietē. Gadās, ka māmiņai ir liela vēlme zīdīt bērniņu, taču hormoni un instinkti pieviļ. Ja tādā brīdī pietrūkst atbalsta un sapratnes no mediķiem un ģimenes, sievietes padodas - nenotic savām spējām apgūt zīdīšanas paņēmienus jeb tehniku un nemēģina to mācīties.

Tad vērts atcerēties - palīdzība zīdīšanas uzsākšanā vajadzīga ne vien mums, cilvēkiem, bet arī citiem zīdītājdzīvniekiem. Piemēram, ir novērots, ka jaunai ziloņmātei, kas dzemdējusi pirmoreiz, saiet apkārt pieredzējušas ziloņmātes un palīdz viņai zīdīšanā. Līdzīga izturēšanās novērota arī delfīniem.

Visbiežāk palīdzība nepieciešama pirmdzemdētājām, māmiņām, kuru mazuļi ir nemierīgi un daudz raud, māmiņām, kuras atsāk strādāt.

Jautājot sievietēm, kāpēc viņas tik ātri sāk piebarot vai pārstāj zīdīt mazuļus, visbiežāk saņemam atbildi „Man bija maz piena" vai „Bērns atteicās no krūts". Lai arī ko šīs sievietes teiktu, patiesā problēma tomēr ir cita.

Visbiežākie iemesli, kuru dēļ sievietes pārtrauc bērna zīdīšanu:
• Nepietiekams atbalsts no vīra un citu ģimenes locekļu, arī mediķu puses;
• Nepietiekama informācija par zīdīšanu;
• Nepietiekams mātes entuziasms, zema pašapziņa, neticība saviem spēkiem;
• Bērns nepareizi satver krūti;
• Stereotipi un mīti, kas tiek skandināti ģimenē, draugu pulkā, sabiedrībā;
• Mātes kauns, ka zīdīšana neizdodas. Tas attur vērsties pēc palīdzības pie savas vecmātes, mediķiem, krūts zīdīšanas konsultanta, dūlas. Tomēr, jo ātrāk tas tiek darīts, jo lielāka ir iespēja, ka izdosies bērnu zīdīt pašai;
• Mātes nespēja pieņemt tik ļoti emocionāli un fiziski tuvas attiecības ar kādu, lai arī tas ir viņas pašas bērniņš. Tās var būt arī bailes, sāpes, nedrošība, sēras (par iepriekš zaudētu bērniņu, grūtniecību). Šādos gadījumos var palīdzēt psihologs vai profesionāla dūla.

Medicīnas darbinieku atbalsts

Pirmais un pats svarīgākais posms veiksmīgā zīdīšanas uzsākšanā ir pēcdzemdību aprūpe. Stacionārā vai mājās pēcdzemdību aprūpētājiem ir jārūpējas par to, lai:
• pirmajā stundā pēc dzemdībām bērns tiktu pielikts pie krūts;
• bērns būtu pie mātes visu laiku un viņa to varētu barot bez ierobežojumiem;
• jebkurā laikā būtu pieejama palīdzība mazuļa pielikšanā pie krūts, ēdināšanas pozām un pareizu krūts satvērienu;
• būtu iespēja saņemt visas interesējošās atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem un dažādu grūtību risinājumiem.
Vislielākās problēmas mātēm rodas 3. - 4. pēcdzemdību dienā, kad viņas tiek izrakstītas no stacionāra. Tas sakrīt ar laiku, kad pirmpienu nomaina īstais piens. Šajā laikā rodas neskaitāmi jautājumi par jaunajām sajūtām, neskaidrības, kas rada grūtības un var ietekmēt māmiņas ticību saviem spēkiem. Tāpēc šajā laikā būtu ļoti svarīgi, lai sievietei būtu nepārtraukti pieejams uzticamu medicīnas darbinieku (vecmātes vai bērnu ārsta) atbalsts - diennakts telefona numurs, iespēja paaicināt uz mājām. Tomēr Latvijā pēcdzemdību aprūpē vēl daudz darba.

Tuvāko ģimenes locekļu atbalsts

Senos laikos gandrīz visās kultūrās bija pieņemts, ka blakus nedēļniecei pēc dzemdībām ir pieredzējušas sievietes, kas viņai palīdz. Tā varēja būt sievietes pašas māte, vīramāte, vecmāmiņa, vecmāte, kas dzemdības pieņēmusi, vai kāda cita sieva, kam jaunā māte uzticējās. Šīs sievietes nodrošināja ne tikai praktisku palīdzību, bet arī emocionālu atbalstu, radīja drošības sajūtu mātei jebkurās situācijās.

Nedēļu pēc dzemdībām sievietes vienīgais darbiņš bija auklēt, mīļot, zīdīt bērnu un apkopt sevi. Pārējā saime darīja visus pārējos darbus - gatavoja ēst, apkopa mājas soli, lopiņus un laukus.

Mūsdienās blakus jaunajai māmiņai reti ir kāds, kas var palīdzēt un atbalstīt. Labi, ja tēvs izmato 10 valsts apmaksātās brīvdienas pēc bērniņa piedzimšanas un rūpējas par mātes un bērna labsajūtu. Viņš var būt pietiekami vērīgs, lai pirmais atpazītu problēmsituācijas un pieaicinātu speciālistu. Labi, ja blakus sievietei ir viņas māte vai vīramāte, kas apkopj mājas soli. Taču diemžēl viņu personīgā pieredze nāk no laika, kad dzemdību palīdzības iestādēs mazuļi tika šķirti no mātēm, tādējādi ieprogrammējot neveiksmīgu zīdīšanas sākumu. Un mēs nevaram vainot savas mātes, ja tā vietā, lai veicinātu jaunās māmiņas un bērna tuvību un mudinātu viņu biežāk likt pie krūts, viņas ir pirmās, kas iesaka pāriet uz mākslīgo piebarojumu, ja mazulis daudz raud. Taču sievietei šāds padoms liek justies slikti, Viņai ir kauns, ka zīdīšana neizdodas, kas daudzām sievietēm nozīmē to, ka viņas ir sliktas mātes. Šajā brīdī viņai viegli atmest ar roku un pāriet uz mākslīgo piebarojumu, jo pēc tiem bērns šķiet mierīgāks un labāk guļ. Taču šāds risinājums var vēlāk radīt mātei vainas apziņu, pašpārmetumus un kompleksus.

Šķietami mēģinot palīdzēt, pat labu gribot, mēs iejaucamies ļoti intīmās lietās, kas var atstāt dziļas ievainojuma pēdas mātes dvēselē. Tāpēc, pirms dodam kādus padomus, vienmēr būtu jānoskaidro, ko viņa pati grib, kas ir tas, ko vēlas panākt un ko vēlas manīt.

Praktiska palīdzība

Zīdīt bērnu ir viegli, tomēr prasmes nerodas pašas no sevis. Tas, ka bērniņš ir spējīgs zīst, ne vienmēr nozīmē, ka krūts ir satverta pareizi. Nepareizs satvēriens ar laiku var radīt dažādas problēmas. Ja jaunā māmiņa nav īsti pārliecināta par to, ka bērniņš pareizi ņem krūti, tad mātei un zīdainim ir nepieciešama apmācība. Daudziem jaunajiem vecākiem zīdīšanas grūtību novēršanai noder lekciju, interneta, žurnālu un video materiāli. Tomēr tajos sniegtā informācija mēdz būt vispārīga. Katram konkrētam gadījumam var būt vajadzīgs īpašs risinājums, jo katrs bērniņš un mamma ir kaut kas pilnīgi unikāls. Šādu risinājumu var palīdzēt atrast vecmāte, zīdīšanas konsultants vai dūla.
Nu jau vairākus gadus Latvijā medicīnas centros un dzemdību palīdzības iestādēs ir pieejami krūts zīdīšanas kabineti. Jāsaka, tos apmeklēt ne vienmēr ir iespējams ar mazu zīdaini jebkurā laikā, un tie diemžēl nav guvuši gaidīto popularitāti. Tomēr joprojām tāda iespēja ir, piesakoties pa tālruni vai ierodoties norādītajā darba laikā. To, ka sievietēm un viņu ģimenēm šāda palīdzība ir nepieciešama, parāda arī tas, ka Latvijā ir parādījušies krūts zīdīšanas konsultanti un dūlas, kas veiksmīgi piedāvā savu palīdzību, dodoties mājas vizītēs.
Ja runa ir par zīdīšanas tehniku, lielākai daļai māmiņu pietiek ar vienu vai diviem zīdīšanas konsultanta apmeklējumiem. Ja runa ir par piena vairošanu, tad, iespējams, būs nepieciešamas 2 vai vairākas tikšanās. Dažos gadījumos pietiek arī ar vienu konsultāciju, ja vecāki visu labi izpratuši un prasmīgi darbojas.

Psiholoģiskā palīdzība

Lai zīdīšana noritētu veiksmīgi, vēl lielāka nozīme ir psiholoģiskam atbalstam. Vislabāk, ja mātes ticība saviem spēkiem stiprināta jau grūtniecības laikā. Sievietei jābūt pārliecinātai par to, ka viņa patiesi var zīdīt savu bērnu. Tas nozīmē, ka viņai:
• jātic pašas spējai zīdīt savu bērnu. Viņa zina, ka piens viņai ir tieši tik, cik bērnam nepieciešams, un tas nav atkarīgs no krūts lieluma, formas vai asinsgrupas;
• jāzina, kādas pārmaiņas organismā gaidāmas un kādas sajūtas ir norma;
• jāiepazīst bērna uzvedība, lai zinātu, ko darīt katrā situācijā.

Pieredze rāda, ka reizēm sievietēm, kuras piedzīvo zīdīšanas grūtības, pietiek ar saprotošu un iejūtīgu attieksmi un sarunu. Tādu, kuras laikā neuzspiež kādu pārliecību vai taktiku, bet rūpīgi ieklausās sievietes sajūtās un vēlmēs.

Pirmajā nedēļā pēc dzemdībām sieviete ir emocionālāka nekā parasti. Tā ir dabas viltība, lai māmiņa spētu iemīlēties savā bērnā. Taču šajā laikā viņa ir arī vieglāk ievainojama. Sieviete var viegli sākt šaubīties par savām spējām aprūpēt bērnu, savu darbību pareizību, un tamdēļ ir viegli ietekmējama. Nelielas šaubas tuvinieku acīs, nevainīgs teikums: "Vai Tev tiešām piena pietiek?" var likt sievietei izdarīt nepareizus secinājumus, kuru rezultātā viņa var rasties vēlme atteikties zīdīt savu bērnu.
Stiprināt šo pārliecību vislabāk varētu jaunās sievietes māte, citas viņai tuvas dzimtas sievietes, pieredzējusi draudzene, tāpat tā varētu būt dūla. Jo īpaši palīdzība pastāvēt par sevi un savu bērnu vajadzīga māmiņai, kuras tuvinieki neizprot zīdīšanas svarīgo nozīmi bērna dzīvē vai cenšas pārliecināt pāriet uz mākslīgo ēdināšanu.

Viena no vispiemērotākajām kandidatūrām, kas varētu jauno māmiņu atbalstīt, ir sievietes partneris. Viņa pienākums būtu palīdzēt sievietei dažādos praktiskajos darbiņos mājās, lai māte pēc iespējas vairāk pavada laiku ar bērnu. Lieliski, ja vīrietis saprot, ka iegūt labas iemaņas zīdīšanā nevar vienā dienā un dod mātei un bērniņam laiku to apgūt. Vēl liels tēva darbiņš būtu pārliecināt sievu un citus radiniekus, ka mātes piens ir vislabākā barība viņa bērnam.

Māmiņu grupas, klubiņi arī var nodrošināt pietiekamu psiholoģisko atbalstu. Citās valstīs ir veiksmīga pieredze, ka vietējā bērnu māsa savā reģionā sapulcina māmiņas ar aptuveni vienāda vecuma bērniem uz tādu kā klubiņu, kur mammas sapazīstas un turpina tikties pašas katrreiz pie kādas citas mājās. Arī dažās mazpilsētās Latvijā aktīvas mammas ir nodibinājušas savus māmiņu klubiņus, kur satiekas un atbalsta viena otru. Tikšanās mēdz būt kopā ar speciālistiem - psihologiem, krūts zīdīšanas konsultantiem, vecmātēm, dūlām un citiem mātēm svarīgiem speciālistiem.

Līga Giniborga, dūla, vecmāte